Šī gada 22. janvārī Tieslietu akadēmijā tika atklāts “Eiropas Savienības tiesību mēnesis”, tajā ar priekšlasījumu uzstājās arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) priekšsēdētāja vietnieks un tiesnesis Tomass fon Danvics. Intervijā “Jurista Vārdam“ vācu profesors un tiesnesis skaidro, kādēļ Tiesā ir salīdzinoši grūti iesniegt tiešās prasības un kā Tiesa šo ierobežojumu kompensē ar plašo atvērtību dalībvalstu tiesu prejudiciālajiem jautājumiem. Viņš stāsta arī par jaunumiem Tiesas saziņā ar sabiedrību un to, kā Tiesa izlemj dažādās Eiropas Savienības valstīs pretrunīgi vērtētus jautājumus. Tomass fon Danvics dalās arī pārdomās par vairākiem Latvijas tiesību sistēmai nozīmīgiem Tiesas spriedumiem un pārmaiņām Tiesas procesā.
Šodienas lekcijā Latvijas Tieslietu akadēmijā jūs padziļināti izskaidrojāt, kāpēc Tiesa jau no paša sākuma vienmēr ir bijusi diezgan negribīga pieņemt individuālus pieteikumus, it īpaši salīdzinājumā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu...
Pamatideja tiesu sistēmas izveidei Eiropā ir balstīta konstatējumā, ka eiropiešu starpā pastāv ģeogrāfiski attālumi. Agrāk to nozīme bija vēl lielāka, tādēļ bija nepieciešamība radīt piekļuvi Eiropas tiesu iestādēm jau esošajās valstu struktūrās. Vēršoties savā tiesā, tā sakot, ierastajā tiesā, pilsonim vienlaikus ir piekļuve Eiropas tiesiskumam. Manuprāt, tas ir tāda veida tuvums, kuram nepastāv nekādas labākas alternatīvas. Šī ir labākā metode. Ja tās nebūtu, iedzīvotājiem ES struktūras būtu grūti pieejamas, un tieši pilsoņi ir mūsu svarīgākā publika.
Savā pētnieciskajā darbā jūs esat pievērsies tiesiskuma jautājumiem (citu starpā raksts The Rule of Law in the Recent Jurisprudence of the ECJ, publicēts Fordham International Law Journal), kurā jūs atgādināt, ka Eiropas Savienība galvenokārt ir tiesību kopiena (Rechtsgemeinschaft). Ko jūs teiktu tiem, kuri šodien apšauba Henkinsa sakāmvārdu, ka “gandrīz visas valstis gandrīz visu laiku ievēro gandrīz visus starptautisko tiesību principus un gandrīz visas savas saistības”?
Ir vairāki aspekti, kas veido atbildi. Pirmkārt, protams, tiesiskums nekad nav neatgriezeniski sasniegts. Par to vienmēr ir jācīnās. Pat pie vislabākās gribas un ja lielākā daļa labvēlīgu faktoru sakrīt, tiesiskums, kas izpaužas konkrētu tiesību piešķiršanā pilsoņiem noteiktās situācijās (kāzusos), nav pašsaprotams. Vienlaikus ir taisnība, ka tiesiskums ir visa pamats. Tiesiskums nav tāds stāvoklis, kas būtu salīdzināms ar citiem. Tiesiskums ir pamats tādā nozīmē, ka tas ļauj attīstīties sabiedrībai.
Pastāv dažādi strīdu risināšanas veidi. Tiesiskums ir viens no šādiem strīdu risināšanas līdzekļiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes