Šī gada 3. janvāra rīts sākās ar dramatisku ziņu, ka ASV karaspēka vienības naktī ir veikušas zibenīgu militāro operāciju Venecuēlā, kuras rezultātā tika sagūstīts un uz ASV nogādāts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un viņa sieva. Daudziem Maduro var šķist nesimpātisks ārvalsts līderis, var izraisīt sajūsmu ASV armijas un specdienestu efektīvā rīcība, taču šī raksta mērķis ir sniegt ASV rīcības izvērtējumu no starptautisko tiesību viedokļa.
Bruņota spēka lietošana pret Venecuēlu kā agresijas akts
ANO Statūtu1 2. panta ceturtā daļa aizliedz bruņota spēka lietošanu “pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, gan jebkurā citā veidā, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem”. Plašāk bruņotas agresijas aizliegums ir skaidrots ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtajā agresijas definīcijā,2 kur agresija tiek definēta kā “valsts bruņoto spēku iebrukums vai uzbrukums, vai jebkura no šāda iebrukuma vai uzbrukuma izrietoša militāra okupācija, kaut arī īslaicīga”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes