ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Februāris 2026   •   Nr.2 (1420)

No effet utile līdz spriedumam: direktīvas praktiska piemērošana
Mg. iur.
Annija Mazapša
Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze pētnieciski analītiskos jautājumos  

Raksta mērķis ir aplūkot jautājumu, kādos gadījumos iestādes un tiesas var tieši piemērot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvās ietvertās tiesību normas, kas paredz labvēlīgāku regulējumu nekā nacionālie normatīvie akti. Analīzē īpaša uzmanība pievērsta atšķirībai starp nepilnīgu direktīvas transponēšanu un gadījumiem, kad nacionālās normas nonāk pretrunā direktīvas mērķim un tās lietderīgajai iedarbībai (effet utile), proti, apdraud direktīvas pilnvērtīgu piemērošanu dalībvalstī. Latvijas tiesu praksē šādi piemēri nav bieži, tādēļ prasa īpašu izvērtējumu, kā tas redzams lietā par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu.

Latvijas tiesību sistēmā pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana tiek risināta administratīvā procesa ietvaros. Tādējādi problēma par ES direktīvu normu piemērošanu, kas nodrošina labvēlīgākus nosacījumus nekā nacionālais regulējums, primāri ir vērtējama nevis kā abstrakts ES tiesību jautājums, bet kā administratīvā procesa uzdevums. Administratīvā procesa likuma 15. pants paredz, ka iestāde un tiesa piemēro ārējos normatīvos aktus, tostarp starptautiskās un ES tiesību normas, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūru. Šī nacionālā pienākuma ietvaros tām jānodrošina direktīvas efektīva piemērošana, interpretējot nacionālās tiesību normas, cik vien tas iespējams, atbilstoši direktīvas tekstam un mērķim. Ja šāda interpretācija nav iespējama, iestādēm un tiesām, pamatojoties uz ES tiesību pārākuma principu, ir pienākums atteikties piemērot ar direktīvu pretrunā esošās nacionālās tiesību normas.1 Šāda pieeja atbilst arī Satversmes 68. pantā nostiprinātajam principam par ES tiesību integrāciju Latvijas tiesību sistēmā.

Administratīvā rajona tiesa 2024. gada 30. augustā pasludināja spriedumu lietā Nr.A420218023, kurā tika vērtēts jautājums par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu trešās valsts pilsonim. Lietā ir piemērots likums “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotājastatusu Latvijas Republikā” (turpmāk ‑ Statusa likums), ar kuru Latvijas tiesību sistēmā transponēta Eiropas Padomes 2003.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Intervija
Svešus tiesnešus negrib nekur, Eiropas Savienības Tiesa nav izņēmums  
Šī gada 22. janvārī Tieslietu akadēmijā tika atklāts “Eiropas Savienības tiesību mēnesis”, tajā ar priekšlasījumu uzstājās arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) priekšsēdētāja vietnieks un tiesnesis Tomass fon Danvics. Intervijā “Jur ...
Gunda Reire
Eseja
Tiesas spriešana “interesantos laikos”: ko saka politologi
Jurista Vārds
Mēneša hronika
Mēneša hronika: janvāris

Aizvadītā mēneša hronikā ir ietverts dažādu notikumu, likumdošanas un tiesu prakses aktualitāšu apskats.

Juris Juriss, Baiba Bakmane
Atskatā un darbībā
Satversmes tiesas metodoloģija sociālo tiesību lietās
Pērn klajā nākusi jau ceturtā publikācija Satversmes tiesas izdevumu sērijā par pamattiesībām – grāmatžurnāls par Satversmes tiesas judikatūrā atklāto Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 109. un 110. pantā iet ...
Daina Ose, Mārcis Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Notariālais akts par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām un tā piespiedu izpilde
AUTORU KATALOGS