20. februārī Rīgas Juridiskajā augstskolā notika ikgadējā Cilvēktiesību konference, tajā ar priekšlasījumu par aizvadīto gadu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT) uzstājās arī Latvijas tiesnesis Strasbūrā Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš ir erudīts cilvēktiesību eksperts, daudzu akadēmisku monogrāfiju autors, asociētais profesors Latvijas Universitātē, bijušais Satversmes tiesas tiesnesi un tiesnesis ECT kopš 2024. gada septembra.
Intervijā lasiet A. Kuča domas par to, kādas iezīmes vieno un nošķir ECT un Satversmes tiesu, kādi bijuši būtiskākie ECT nolēmumi 2025. gadā gan visām 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm kopumā, gan īpaši Latvijai. Kā pēdējos gados ir izmainījies no Latvijas ienākošo lietu profils, ko ECT cer sagaidīt valsts tiesu nolēmumos attiecībā uz pamattiesību ierobežojumu pamatojumu, kā arī kā ECT iekšienē nosaka, kuras lietas ir principiāli svarīgas, ko var ietekmēt atsevišķs tiesnesis un kāda būs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 16. protokola ietekme.
Vai un ar ko darbs Strasbūrā atšķiras no Satversmes tiesas tiesneša pienākumiem?
Jāsāk ar to, ka abās tiesās pastāv zināmas līdzības. Arī ECT lēmumi ir koleģiāli. Palātā lietas tiek izspriestas septiņu tiesnešu sastāvā, kas ir līdzīgi Satversmes tiesai. Tomēr pastāv arī vairākas būtiskas atšķirības. Pirmā ir tāda, ka ECT lemj par konkrētu lietu, balstoties uz lietas faktiskajiem individuālajiem apstākļiem, tā nav likuma tiesa, tā nelemj par tiesību normas atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (turpmāk – Konvencija). ECT vērtē, vai tiesību normu piemērošana indivīda faktiskajos apstākļos ir radījusi Konvencijas pārkāpumu. Tā ir būtiska atšķirība starp ECT un Satversmes tiesu. Otra atšķirība, kuru novēroju, nonākot ECT, ir tāda, ka valstu tiesību sistēmas ir ārkārtīgi dažādas un tam ir būtiska nozīme. Konvencija neizvirza sīkas prasības konstitucionālai iekārtai, un pastāv valstis, kurās vispār neeksistē konstitucionālās tiesas. Tāpat pastāv valstis, kuru tiesām nav ierasts lemt par likumu spēkā neesamību, to atstājot parlamenta kompetencē. Es ECT esmu nonācis ar Satversmes tiesas bagāžu un tās augsto latiņu cilvēktiesību nodrošināšanā, šī ir pieredze, kas man noteikti palīdz.
Jautājums, ko uzdodu pats sev, strādājot Strasbūrā, ir par to, vai citas Eiropas Padomes dalībvalstis var mērīt pēc cilvēktiesību standartiem, kurus uzturam Latvijā, reizēm nosakot ļoti augstu aizsardzības līmeni. Kuros gadījumos to var un kuros gadījumos varbūt arī nevar attiecināt uz visām pārējām padomes dalībvalstīm. Tāpēc dalībvalstu starpā skatījumi nepārklājas. Atšķirības izpaužas institucionāli, taču arī pēc būtības risinājumi ne vienmēr sakrīt, tos ietekmē arī katras dalībvalsts tradīcijas un atšķirīgā pieredze.
Vai pastāv princips, ka tiesneši ir pēc iespējas jāsamaisa no ģeogrāfiski attālākām vai citā veidā atšķirīgām dalībvalstīm? Kā ECT nodrošina, lai vienā palātā nenonāktu tiesneši no līdzīgām valstīm?
Jā, šāds princips ir iestrādāts ECT, izveidojot palātas. Valstis ir iedalītas grupās. Tāpēc Baltijas valstu tiesneši atradīsies katrs savā, nevis vienā palātā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes