Klimata pārmaiņas jau sen nav tikai ziņu virsraksti par plūdiem Vidusjūras reģionā vai mežu ugunsgrēkiem citos kontinentos. Tās kļūst jūtamas arī Latvijā – gan garākos sausuma periodos, gan spēcīgākās lietavās, gan diskusijās par teritoriju apsaimniekošanu un enerģijas cenām. Tas, kas vēl nesen šķita attāls globāls jautājums, pakāpeniski kļūst par ikdienas politikas un tiesību realitāti. Tieši tāpēc starptautiskā un Eiropas līmenī valstis ir vienojušās par konkrētiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem – skaidri formulētiem rādītājiem un termiņiem, kas ļauj novērtēt, vai virzība uz klimata stabilitāti un vides aizsardzību notiek praksē. Ilgtspējīgas attīstības mērķi (Sustainable Development Goals, turpmāk – SDGs) šodien kalpo kā kopīgs atskaites punkts, pret kuru mērāma arī Latvijas rīcība. Kā šī kopējā virzība izskatās konkrētos rādītājos un Latvijas situācijā Eiropas Savienības (Savienība) kontekstā? Atbildes uz šo rodamas 2025. gada pārskatā par Savienības progresu SDGs sasniegšanā.1
Nabadzības mazināšanā (SDG 1) Latvijā pēdējos gados vērojami uzlabojumi, tomēr iedzīvotāju īpatsvars, kas pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, joprojām pārsniedz Savienības vidējo līmeni. Ilgtspējīgas lauksaimniecības kontekstā (SDG 2) Savienībā kopumā redzama pakāpeniska pārorientēšanās uz videi draudzīgāku ražošanu, tostarp pieaug bioloģiskās lauksaimniecības platības. Veselības jomā (SDG 3) aina nav viennozīmīgi pozitīva – Savienībā par 0,4 gadiem samazinājies paredzamais veselīgi nodzīvotais mūža ilgums. Izglītībā (SDG 4) savukārt vērojama stabila virzība uz augstāku izglītības līmeni un mazāku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas īpatsvaru.
Dzimumu līdztiesības jomā (SDG 5) progress redzams gan atalgojuma atšķirību mazināšanā, gan pārstāvniecībā lēmumu pieņemšanā. Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis ir augsts, taču dzimumu atalgojuma plaisa saglabājas un pārsniedz Savienības vidējo rādītāju. Ūdens resursu jomā (SDG 6) Savienība saskaras ar ūdens kvalitātes pasliktināšanos un smagākām sausuma sekām atsevišķos reģionos. Dalībvalstu vidējais atjaunojamo ūdens resursu izmantošanas indekss pārsniedz 5 %, bet vairākās dienvidu valstīs tuvojas vai pārsniedz 20 %. Latvijā tas ir aptuveni 0,2% – zemākais Savienībā, kas nozīmē, ka kvantitatīva ūdens deficīta nav.
Enerģētikas jomā (SDG 7) Latvija ar vairāk nekā 40 % atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ir starp līderiem. Ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības jomā (SDG 8) Savienībā kopumā pieaudzis gan nodarbinātības līmenis, gan IKP uz vienu iedzīvotāju. Arī nevienlīdzības mazināšanā (SDG 10) pēdējos gados panākts mērens progress. Savienības emisijas samazinātas līdz aptuveni 64,5 %, vienlaikus pieaugot atjaunojamās enerģijas īpatsvaram un ar klimatu saistītajiem izdevumiem (SDG 13). Savukārt miera, taisnīguma un institūciju kvalitātes jomā (SDG 16) vairāk nekā puse Savienības iedzīvotāju pozitīvi vērtē tiesu sistēmas neatkarību, kamēr Latvijā sabiedrības uzticēšanās līmenis tiesām ir nedaudz zem Savienības vidējā.
Šie dati rāda gana nevienmērīgu ainu. Tādēļ būtiski, lai arī Latvijas tiesību telpā ar vidi un ilgtspēju saistītie jautājumi tiktu likti dažādu nozaru profesionāļu, tostarp juristu, dienaskārtībā. “Jurista Vārda” autori, kas pievēršas vides tiesību tematikai, šo diskusiju turpina un paplašina. Izsakām pateicību autoriem par ieguldīto darbu, lai turpmākajās žurnāla lappusēs lasītāji varētu iepazīties ar dažādiem vides tiesību jomas aspektiem!
1. Sustainable development in the European Union. Overview of progress towards the SDGs in an EU context. 2025 edition. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/en/web/products-catalogues/w/ks-01-24-019