2026. gada 18. februārī stājās spēkā Satversmes tiesas likuma grozījumi (turpmāk – Grozījumi), kurus vairāk nekā desmit gadu gaitā izlolojuši dažādu “paaudžu” Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki. Satversmes tiesas pamatfunkcija – tiesas spriešana – nav izolēta un iet līdzi laikam, tāpēc allaž jārūpējas, lai tiesas process tiktu īstenots iespējami efektīvi. Likumprojektu par Grozījumiem Saeimā iesniedza Ministru kabinets, bet galveno atbalstu to virzībai nodrošināja Tieslietu ministrija.
Grozījumi citstarp iestrādā likumā regulējumu situācijām, kuras Satversmes tiesa līdz šim eleganti risināja kā neregulētus procesuālos jautājumus. Precizētas arī juridiskās terminoloģijas nekonsekvences, kas radušās Latvijas tiesiskās sistēmas attīstības gaitā, kā arī pretrunas ar jaunākiem normatīvajiem aktiem. Tomēr pamatā ar Grozījumiem efektivizēti vairāki Satversmes tiesas procesa elementi. Tas ir nozīmīgs solis Satversmes tiesas procesa attīstībā – atmetam novecojušo un pārņemam modernāko, tādējādi sekmējot Satversmes tiesas procesa efektivitāti, saprotamību un ikvienas personas pamattiesību aizsardzību.
Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmās daļas trešais teikums noteic, ka likumā un Satversmes tiesas reglamentā neregulētus procesuālos jautājumus izlemj pati Satversmes tiesa. Ievērojot šo likumdevēja pilnvarojumu, tiesa caur neregulēto procesuālo jautājumu prizmu bija atrisinājusi daudzus būtiskus Satversmes tiesas procesa izaicinājumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes