2017. gada 16. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-16-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību daļā par Solidaritātes nodokļa likuma 3. un 5. panta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, bet Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantu atzina par neatbilstošu Satversmes 91. pantam un par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra.
Konstitucionālo sūdzību par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Satversmes 91. pantam iesniedza deviņas juridiskās personas, ka ir darba devējas un nodarbina tādus darba ņēmējus, kuru ienākumi no darba algas gadā pārsniedz Solidaritātes nodokļa likumā noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. Solidaritātes nodokļa likuma 3. pants nosaka, kas ir nodokļa objekta ienākums, 5. pants uzskaita nodokļa maksātājus, kuru vidū ir darba devēji, bet 6. pants noteic, ka nodokļa likme atbilst apdrošināšanas obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar Sociālās apdrošināšanas likuma 18.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes