Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Janvāris 2018 /Nr.2 (1008)

Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās
1 komentāri
Mg. iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

Iepriekš publicētajā rakstā1 uzsākta jautājuma izpēte par to, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās darbojas neierobežoti. Rakstā secināts, ka šis princips nedarbojas, ja pastāv šādi nosacījumi: 1) maldība par tiesībām pieļauta atsevišķas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes līmenī un 2) šī maldība konkrētajā situācijā liedza apzināties tos nodarījuma apstākļus, kuriem jābūt aptvertiem ar nodomu. Šādos gadījumos nozīmi iegūst Krimināllikuma (turpmāk – KL) 8. panta otrās daļas nosacījums – nav konstatējama nodomam nepieciešamā personas psihiskā attieksme pret visām noziedzīga nodarījuma objektīvajām pazīmēm (KL 8. p. 2. d.), līdz ar to viņu nevar sodīt par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Tā ir maldība par noziedzīga nodarījuma apstākļiem, ko Latvijas krimināltiesību teorijā dēvē par faktisko kļūdu. Savukārt juridiskā kļūda, kas neietekmē nodoma konstatēšanu, ir tikai tad, ja maldība par tiesībām pieļauta noziedzīga nodarījuma kopvērtējuma līmenī, t.i., ja persona pareizi uztvērusi visus noziedzīga nodarījuma apstākļus, kuriem jābūt aptvertiem ar nodomu, taču maldīgi novērtējusi savas rīcības juridiskās sekas.

Šī raksta uzdevums ir noskaidrot, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" darbojas neierobežoti juridiskas kļūdas gadījumā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
4
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Raimo
14. Janvāris 2018 / 17:15
0
ATBILDĒT
Maldinošs raksta nosaukums. Pēc tā nosaukuma var spriest, ka beidzot prokurors sāks stāstīt par prokuroru un tiesu juridiskajām kļūdām kriminālprocesā...bet nekā tamlīdzīga šai raksatā neatradu...
visi numura raksti
Dace Skāmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā pārkāpuma protokols un tā tiesiskā daba
Rakstā tiks aplūkots administratīvā pārkāpuma protokols (turpmāk arī – protokols), analizēta tā tiesiskā daba, kā arī sniegts neliels ieskats tiesu praksē. Kā zināms, administratīvo pārkāpumu procesu šobrīd reglamentē kopš ...
13 komentāri
Rūta Šutko
Viedoklis
Administratīvajām tiesām nav jāiestājas iestādes vietā, lai panāktu efektīvu lietas galīgo noregulējumu
Izmaiņas nav nepieciešamas – tā 2017. gada izskaņā lēma Satversmes tiesa,1 vērtējot ierobežojumu administratīvajām tiesām grozīt administratīvo aktu un noteikt tā satura atbilstību Satversmē (un Eiropas Cilvēka tiesību un ...
4 komentāri
Jānis Zeltiņš, Jana Samuša
Skaidrojumi. Viedokļi
Par līdzsvaru starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem
Iespējams, sarežģītākais izaicinājums tiesību normu piemērotājiem ir tas, ka likumiskā zemes noma pati par sevi ir nepilnība, kura neiekļaujas spēkā esošajos normatīvajos aktos.
1 komentāri
Rihards Gulbis
Tiesību prakse
Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama
Pagājušā gada nogalē, 29. decembrī, Augstākajā tiesā kļuva pieejams tiesas lēmums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīts personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protests par Rīgas apgabaltiesas ...
4 komentāri
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Tiesību politika
Jaunais regulējums stiprinās klientu interešu aizsardzību ieguldījumu pakalpojumu jomā
2018. gada 3. janvārī stājās spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR). Jauno tiesību aktu ...
AUTORU KATALOGS