Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Janvāris 2018 /Nr.2 (1008)

Administratīvā pārkāpuma protokols un tā tiesiskā daba
13 komentāri
Mg. iur.
Dace Skāmane

Rakstā tiks aplūkots administratīvā pārkāpuma protokols (turpmāk arī – protokols), analizēta tā tiesiskā daba, kā arī sniegts neliels ieskats tiesu praksē. Kā zināms, administratīvo pārkāpumu procesu šobrīd reglamentē kopš 1985. gada spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK). LAPK deviņpadsmitā nodaļa satur regulējumu par protokolu. Neraugoties uz to, LAPK nesniedz protokola legāldefinīciju. Līdz ar to protokola tiesiskā daba būtu noskaidrojama no šīs nodaļas tiesību normām, kā arī no tiesu prakses.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
19
16
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ai_bi
12. Janvāris 2018 / 13:56
0
ATBILDĒT
Komentāri apstiprina, ka protokols tomēr ir kaut kas pilnīgi neskaidrs un katra iestāde (vai tiesību piemērotājs) tā saturu un noformēšanas kārtību izprot kā grib.
autore > ai_bi
12. Janvāris 2018 / 15:43
0
ATBILDĒT
iespējams tieši tādēļ jaunais likumprojekts paredz atteikties no protokola vispār
skepse
9. Janvāris 2018 / 09:43
7
ATBILDĒT
Senāts noteicis, ka administratīvā pārkāpuma protokolam ir divējāda daba.
...
Šaubos, ka Senāts šādā griezumā vispār kaut ko "nosaka". Tas drīzāk ir likuma lauciņš.
autore > skepse
10. Janvāris 2018 / 08:54
6
ATBILDĒT
te "noteicis" domāts kā sinonīms vārdam "atklājis"
amatpersona
9. Janvāris 2018 / 09:15
0
ATBILDĒT
"(..) pierādījumu pievienošanu lietā arī pēc protokola sastādīšanas, to nevar atzīt par labo praksi, jo tas ierobežo indivīda tiesības uz aizstāvību (..)"
Kādā veidā pierādījumu pievienošana pirms lēmuma pieņemšanas, tajā skaitā lietas izskatīšanas brīdī, var kaitēt personas interesēm? Pati persona var iesniegt pierādījumus un iepazīties ar visiem lietas materiāliem jebkurā laikā. Kādas tiesības tiek ierobežotas, ja papildus pierādījumus iestādei var iesniegt pati pie atbildības saucamā persona lietas izskatīšanas laikā?
autore > amatpersona
10. Janvāris 2018 / 08:51
5
ATBILDĒT
jūsu piezīme ir vietā- esmu neprecīzi izteikusies savā rakstā. šeit biju domājusi šādu rīcību no iestādes puses- papildus pierādījumu vākšanu un pievienošanu stadijā, kad sastādīts jau protokols.
AMATPERSONA > autore
11. Janvāris 2018 / 08:57
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka Jūs neesat sapratusi komentāra būtību. Iestāde var vākt pierādījumus lietā līdz lēmuma pieņemšanai par saukšanu pie atbildības, ja vien pierādījumi pierāda tieši protokolā minēto pārkāpumu. Protokola sastādīšana un lēmuma pieņemšana parasti ir divas dažādas procesuālās darbības. Pēc protokola sastādīšanas ir laiks līdz lēmuma pieņemšanai. Pierādījumu iesniegšana ir iespējama līdz lietas izskātīšanai ieskaitot. Un nekādas personas tiesības netiek pārkāptas, jo arī pati persona (pārkāpējs) ir tiesīga iesniegt pierādījumus, kas apgāž iestādes secinājumus. Jāņem vērā, ka arī cietušajam ir tiesības iesniegt jaunus pierādījumus līdz lietas izskatīšanas brīdim.
autore > AMATPERSONA
11. Janvāris 2018 / 11:09
6
ATBILDĒT
tas viss ir saprotams. tomēr nav pamata steigties ar protokola sastādīšanu,ja lietā vēl ir jāvāc pierādījumi. Protokols vienlaikus ir kā pavadraksts, kas satur lietā esošo materiālu uzskaitījumu. šī iemesla dēļ nav labā prakse personai uzrādīt protokolu, kurš neaptver visus lietas materiālus- tas var radīt nepilnīgu ainu par lietu.
AMATPERSONA > autore
12. Janvāris 2018 / 14:32
1
ATBILDĒT
Gribētos pārjautāt, kur LAPK vai tiesu praksē jūs atradat atsauci uz protokolu, kā pavadrakstu, kas satur lietā esošo materiālu uzskaitījumu? LAPK piemērošanā ir daudz jautājumu, bet par protokolu kā pavadrakstu neesmu dzirdējusi. Labprāt iesaistītos diskusijās par tā problēmam.
LAPK ir nepilnīgs un to nevar traktēt burtiski. Piemēram, "cietušais ir persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu radīts kaitējums". Bet, ja ar lēmumu lietvedība izbeigta, jo nav sastāvs, kāds var būt "kaitējums, kas radies ar administratīvo pārkāpumu"? Un ko darīt personai, kura lēmumam nepiekrīt un uzskata sevi par cietušo? LAPK 279.panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumu var pārsūdzēt "persona, kura saukta pie administratīvās atbildības", "cietušais" un "aizskartais mantas īpašnieks". Kurš tad, jūsu ieskatā, var pārsūdzēt lēmumu par lietvedības izbeigšanu sastāva trūkuma dēļ?
autore > AMATPERSONA
12. Janvāris 2018 / 15:49
3
ATBILDĒT
To, ka protokols vienlaikus ir kā pavadraksts var izsecināt no protokola veidlapas satura 11.ailes, kurā tiek uzskait'tis viss, kas protokolam pievienots.
acīmredzot lēmumu situācijā, kad lieta izbeigta sastāva trūkuma dēļ, pārsūdzēt varētu persona, kas sevi uzskata par cietušo. Piekrītu Jums, ka LAPK ir nepilnīgs un satur daudz neskaidrību.
par protokolu > autore
11. Janvāris 2018 / 11:40
0
ATBILDĒT
Ar ko pamatots viedoklis, ka protokols ir pavaddokuments jau savāktajiem pierādījumiem?
No likuma normām, tās skatot kopā, un arī no tiešā protokola raksturojuma, tas šķiet kā pirmais pierādījums, parastā gadījumā tieši ar to tiek fiskēts pārkāpums "uz karstām pēdām", notikuma vietā, vai kad nu to atklāj.
Jā, tas var likties lieks dokuments, ja pārkāpumu izsecina ilgākā laikā, bet darbībām pārkāpuma vietā (piemēram, KNAB fiksēts amatu savienošanas aizlieguma pārkāpums vai tml.). Taču, ja jāfiksē nenopļauta zāle, huligānisms, ceļu satiksmes pārkāpums utt., būtiska ir tieši nekavējoša situācijas uzlikšana uz papīra. Un tad jau pēc tam var sekot papildu pierādījumi, kas ainu padara skaidrāku vai pat dod iespēju pārkāpumu atzīt par neesošu.
par protokolu > par protokolu
11. Janvāris 2018 / 11:41
0
ATBILDĒT
Atvainojos,
"beZ darbībām pārkāpuma vietā"
nu nezinu gan > par protokolu
13. Janvāris 2018 / 17:09
0
ATBILDĒT
Autore kaut kā ieciklējusies uz to protokolu-pavadrakstu,kaut arī pamatojums tam ir visai dīvains. Protokola veidlapā esot kaut kāda aile..... Atvainojiet,bet kas tas par argumentu?
visi numura raksti
Rūta Šutko
Viedoklis
Administratīvajām tiesām nav jāiestājas iestādes vietā, lai panāktu efektīvu lietas galīgo noregulējumu
Izmaiņas nav nepieciešamas – tā 2017. gada izskaņā lēma Satversmes tiesa,1 vērtējot ierobežojumu administratīvajām tiesām grozīt administratīvo aktu un noteikt tā satura atbilstību Satversmē (un Eiropas Cilvēka tiesību un ...
4 komentāri
Jānis Zeltiņš, Jana Samuša
Skaidrojumi. Viedokļi
Par līdzsvaru starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem

Iespējams, sarežģītākais izaicinājums tiesību normu piemērotājiem ir tas, ka likumiskā zemes noma pati par sevi ir nepilnība, kura neiekļaujas spēkā esošajos normatīvajos aktos.

1 komentāri
Rihards Gulbis
Tiesību prakse
Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama
Pagājušā gada nogalē, 29. decembrī, Augstākajā tiesā kļuva pieejams tiesas lēmums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīts personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protests par Rīgas apgabaltiesas ...
4 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās
Iepriekš publicētajā rakstā1 uzsākta jautājuma izpēte par to, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās darbojas neierobežoti. Rakstā secināts, ka šis princips nedarbojas, ja pastāv šādi ...
1 komentāri
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Tiesību politika
Jaunais regulējums stiprinās klientu interešu aizsardzību ieguldījumu pakalpojumu jomā
2018. gada 3. janvārī stājās spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR). Jauno tiesību aktu ...
AUTORU KATALOGS