Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

9. Janvāris 2018 /Nr.2 (1008)

Administratīvajām tiesām nav jāiestājas iestādes vietā, lai panāktu efektīvu lietas galīgo noregulējumu
4 komentāri
Rūta Šutko
Konkurences padomes Juridiskā departamenta vecākā juriskonsulte

Izmaiņas nav nepieciešamas – tā 2017. gada izskaņā lēma Satversmes tiesa,1 vērtējot ierobežojumu administratīvajām tiesām grozīt administratīvo aktu un noteikt tā satura atbilstību Satversmē (un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – ECPAK)) nostiprinātajām privātpersonu tiesībām uz taisnīgu tiesu. Satversmes tiesa nosprieda, ka Administratīvā procesa likuma 253. panta trešajā daļā ietvertais ierobežojums ir atbilstošs Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa spriedumā secina, ka, pārbaudot iestādes rīcības brīvības izmantošanu naudas sodu noteikšanā, administratīvās tiesas spēj nodrošināt efektīvu un visaptverošu kontroli, neiestājoties iestādes vietā, kas prasītu pārņemt attiecīgās nozares politikas veidotāja lomu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
11
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aivars
26. Janvāris 2018 / 15:36
0
ATBILDĒT
Raksts ir bezjēdzīgs
Zigis
13. Janvāris 2018 / 17:41
0
ATBILDĒT
Kāda jēga publicēt rakstu , kurā pārstāstīts nolēmums? To taču katrs pats var izlasīt!
Seskis
11. Janvāris 2018 / 15:05
3
ATBILDĒT
Godātā autore skārusi visnotaļ apsāpējuši sasāpējušu problemātiku - ciktāl tiesa administratīvā procesa ietvaros var iejaukties procesa dalībnieku tiesībās noteikt patstāvīgi pieteikuma priekšmetu un pamatu. Tiesas ēteriskajā satvarā tika izveidota ilūzija „saprātīgs pieteicējs", kuras salīdzināmais lielums varētu būt sadzīvē lietotais jēdziens „īsts vīrietis". Ar paaugstinātu Tiesas patvaļas indeksu Seskis kā iestādes pārstāvis saskārās pagājušā gada rudenī, kad tiesa pieteicēja prasījumu par zaudējumu atlīdzinājumu transponēja uz Seski nosakot, ka Seskis ir atbildīgs par zaudējumiem. Tālāk trakāk - kādā tiesas sēdē pieteicējs ieminējās, ka atrašanās ar Seski vienā tiesas zālē rada viņam morālas ciešanas. Tiesa fiksēja minēto argumentu un bez kādas papildu lūgumu izteikšanas piesprieda pieteicējam morālā kaitējuma atlīdzinājumu par atrašanos vienā tiesas zālē ar Seski. Turpmāk tiesa atzina, ka visās tiesas sēdēs, kurās piedalās Seskis kā iestādes pārstāvis, visi zaudējumi tiek piedzīti nevis no iestādes, bet gan no Seska, turklāt papildu tiek noteikts morālā kaitējuma atlīdzinājums pat bez lūguma izteikšanas, jo atrašanās vienā tiesas zālē ar Seski rada morālo kaitējumu, un tas ir vispārzināms fakts, kas atsevišķi nav jāpierāda. Tā kā Seskim visas mantiņas jau ir atņemtas, un nav ko atņemt, lai atlīdzinātu iestādes zaudējumus un morālā kaitējuma atlīdzinājumu, vecā gada nogalē tiesa nosūtīja lēmumu Seska ģimenes ārstam par aizlieguma atsavināt nieres koroborēšanu medicīnas kartē. Savukārt vakardienas tiesas sēdē tika pieņemts blakus lēmums nosūtīt Seski uz „Stradiņiem" medicīniskā eksperimenta veikšanai - nieru pavairošanai ar spraudeņiem, lai nieres varētu audzēt kā kartupeļus krūmos. Sakiet, kur taisnība? Vienīgais mierinājums, ka Valsts ieņēmumu dienests zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu no Seska ir atzinis par saimniecisko darbību, no kuras maksājumi nodokļi.
Deniss
10. Janvāris 2018 / 11:13
3
ATBILDĒT
Paldies par ST nolēmuma atstāstu.
visi numura raksti
Dace Skāmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā pārkāpuma protokols un tā tiesiskā daba
Rakstā tiks aplūkots administratīvā pārkāpuma protokols (turpmāk arī – protokols), analizēta tā tiesiskā daba, kā arī sniegts neliels ieskats tiesu praksē. Kā zināms, administratīvo pārkāpumu procesu šobrīd reglamentē kopš ...
13 komentāri
Jānis Zeltiņš, Jana Samuša
Skaidrojumi. Viedokļi
Par līdzsvaru starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem

Iespējams, sarežģītākais izaicinājums tiesību normu piemērotājiem ir tas, ka likumiskā zemes noma pati par sevi ir nepilnība, kura neiekļaujas spēkā esošajos normatīvajos aktos.

1 komentāri
Rihards Gulbis
Tiesību prakse
Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama
Pagājušā gada nogalē, 29. decembrī, Augstākajā tiesā kļuva pieejams tiesas lēmums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīts personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protests par Rīgas apgabaltiesas ...
4 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās
Iepriekš publicētajā rakstā1 uzsākta jautājuma izpēte par to, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās darbojas neierobežoti. Rakstā secināts, ka šis princips nedarbojas, ja pastāv šādi ...
1 komentāri
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Tiesību politika
Jaunais regulējums stiprinās klientu interešu aizsardzību ieguldījumu pakalpojumu jomā
2018. gada 3. janvārī stājās spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR). Jauno tiesību aktu ...
AUTORU KATALOGS