11. Janvāris 2018 / 15:05
Godātā autore skārusi visnotaļ apsāpējuši sasāpējušu problemātiku - ciktāl tiesa administratīvā procesa ietvaros var iejaukties procesa dalībnieku tiesībās noteikt patstāvīgi pieteikuma priekšmetu un pamatu. Tiesas ēteriskajā satvarā tika izveidota ilūzija „saprātīgs pieteicējs", kuras salīdzināmais lielums varētu būt sadzīvē lietotais jēdziens „īsts vīrietis". Ar paaugstinātu Tiesas patvaļas indeksu Seskis kā iestādes pārstāvis saskārās pagājušā gada rudenī, kad tiesa pieteicēja prasījumu par zaudējumu atlīdzinājumu transponēja uz Seski nosakot, ka Seskis ir atbildīgs par zaudējumiem. Tālāk trakāk - kādā tiesas sēdē pieteicējs ieminējās, ka atrašanās ar Seski vienā tiesas zālē rada viņam morālas ciešanas. Tiesa fiksēja minēto argumentu un bez kādas papildu lūgumu izteikšanas piesprieda pieteicējam morālā kaitējuma atlīdzinājumu par atrašanos vienā tiesas zālē ar Seski. Turpmāk tiesa atzina, ka visās tiesas sēdēs, kurās piedalās Seskis kā iestādes pārstāvis, visi zaudējumi tiek piedzīti nevis no iestādes, bet gan no Seska, turklāt papildu tiek noteikts morālā kaitējuma atlīdzinājums pat bez lūguma izteikšanas, jo atrašanās vienā tiesas zālē ar Seski rada morālo kaitējumu, un tas ir vispārzināms fakts, kas atsevišķi nav jāpierāda. Tā kā Seskim visas mantiņas jau ir atņemtas, un nav ko atņemt, lai atlīdzinātu iestādes zaudējumus un morālā kaitējuma atlīdzinājumu, vecā gada nogalē tiesa nosūtīja lēmumu Seska ģimenes ārstam par aizlieguma atsavināt nieres koroborēšanu medicīnas kartē. Savukārt vakardienas tiesas sēdē tika pieņemts blakus lēmums nosūtīt Seski uz „Stradiņiem" medicīniskā eksperimenta veikšanai - nieru pavairošanai ar spraudeņiem, lai nieres varētu audzēt kā kartupeļus krūmos. Sakiet, kur taisnība? Vienīgais mierinājums, ka Valsts ieņēmumu dienests zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu no Seska ir atzinis par saimniecisko darbību, no kuras maksājumi nodokļi.
