Iestāžu un institūciju katalogs: Ministru kabinets

Ievads 2024. gada 1. maijā aprit 20 gadi kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstu saimei. Šo 20 gadu garumā savu pienesumu ES tiesību attīstībai ir sniegušas arī Latvijas tiesas, ne tikai tieši piemērojot minētās tiesības to tiesvedībā esošajās lietās, bet arī uzdodot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST), piemērojot Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk ...

Linards Ābelīte, Māris Kurečko

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Zināšanas par procesuālajiem noteikumiem – garants tiesiskai aizsardzībai Eiropas Savienības tiesās

1. Ievads Saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 47. panta pirmo daļu ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas ES tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas ietver tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk ...

Inga Bērtaite-Pudāne

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Pieteikuma tiesības administratīvajā tiesā Pamattiesību hartas 47. panta kontekstā

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas1 (turpmāk – Harta) 47. pantā garantētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrai efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips ir Hartas 47. pantā nostiprināts vispārējs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību princips.2 Arī Līguma par Eiropas Savienību3 19. panta 1. punkta otrajā daļā norādīts, ka ...

Zane Vāgnere

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Vārdu spēks: no brīvības veikt uzņēmējdarbību līdz iedibinājumbrīvībai

Franču filozofs Mišels de Monteņs reiz teicis: "Nav dabiskākas vēlmes par vēlmi pēc zināšanām."1 Vēlme pēc izpratnes ir īpaši aktuāla daudzvalodīgajā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību sistēmā, kurā tiesību akti tiek izstrādāti un pieņemti visās 24 ES oficiālajās valodās. Latviešu valoda, līdzvērtīgi pārējām ES oficiālajām valodām, ir vienlīdzīgi autentiska un vienādi nozīmīga. Līguma par Eiropas Savienības ...

Kristīne Zubkāne

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Darba ņēmēja tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu jaunākajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā

Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) viena no būtiskākajām direktīvām sociālo tiesību jomā, kas ir ieviesta Latvijas tiesību aktos attiecībā uz darba tiesību regulējumu, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem1 (turpmāk – Direktīva 2003/88), kuras 7. pants atspoguļo un precizē pamattiesības uz apmaksātu ikgadējo ...

Mārtiņš Ozoliņš

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Pārmērīgi augsti nodokļi un cilvēktiesības

Vēsturiski filozofisks ievads Visiem zināms Bendžamina Franklina teiciens, ka nāve un nodokļi ir neizbēgami. Kaut arī pēdējā laikā aizvien biežāk tiek apšaubīta cilvēka nāves neizbēgamība, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, tomēr līdzīgas šaubas netiek paustas par nodokļiem. Gluži otrādi, nodokļu jautājumi ieņem aizvien nozīmīgāku vietu gan starptautiskajās attiecībās, gan arī valstu iekšpolitikā. Globalizācijas un pārrobežu ...

Jūlija Muraru-Kļučica

žurnāls 30. Aprīlis 2024

ES dalībvalstu pieņemto spriedumu, ar kuru noteikts brīvības atņemšanas sods, atzīšanas un izpildīšanas tiesiskie aspekti

Ievads Tiesiskā sadarbība krimināllietās ietilpst Eiropas Savienības (turpmāk – ES) brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanas jomā un ir ieguvusi ievērojamu nozīmi cīņā pret smagu un organizēto noziedzību, kā arī krimināllietās ar starptautiskās dimensijas pazīmēm. Notiekot globalizācijas procesiem, kas viennozīmīgi ir devuši labumus valstu ekonomiku integrācijas, pakalpojumu un cilvēku aprites procesiem, atzīstams, ...

Inese Freimane-Deksne

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Pamattiesību aspekti Eiropas apcietināšanas ordera piemērošanā

I. Ievads 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi (turpmāk – EAO) 2002/584/TI1 (turpmāk – Pamatlēmums) radīja jaunu, vienkāršotu sistēmu notiesāto vai aizdomās turēto personu nodošanai ar brīvības atņemšanu saistītu sodu izpildei vai kriminālvajāšanas veikšanai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros, aizstājot pastāvošās izdošanas procedūras starp ES dalībvalstīm.2 EAO pamatojas uz savstarpējas ...

Baiba Kiršteina, Santa Tivaņenkova

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Latvijas migrācijas un patvēruma politikas attīstība – 20 gadi Eiropas Savienības tiesiskajā telpā

Gatavojot rakstu "Jurista Vārda" grāmatžurnālam, kurā atskatāmies uz sasniegto kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts un iezīmējam konkrētus pamattiesību aktuālos jautājumus ES imigrācijas un patvēruma politikā, vēlamies lasītājiem atgādināt, kādā situācijā dzīvojām un kādus ieguvumus saskatījām pirms iestāšanās ES, ko esam ieguvuši kā ES dalībvalsts un, visbeidzot, kādas ir attīstības perspektīvas un to ...

Viktorija Soņeca

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Datu subjekta tiesību stiprināšana Eiropas Savienības Tiesā

Ievads Pagājušā gada izskaņā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja divus ārkārtīgi būtiskus spriedumus saistībā ar datu subjekta tiesību aizsardzību – vienu lietā C-634/21 SCHUFA Holding, savukārt otru apvienotajās lietās C-26/22 un C-64/22 SCHUFA Holding. EST ar šiem spriedumiem ievērojami stiprina datu subjekta tiesības, vērtējot cita starpā automatizētu varbūtības vērtību iegūšanu par personas spēju nākotnē ...

Ieva Freija-Pekati

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Līdzsvaru meklējot. EST judikatūra attiecībā uz personas datu apstrādi elektronisko sakaru jomā

Latvija uzsāka savu ceļu uz Eiropas Savienību (turpmāk – ES) laikā, kad notika arī strauja tehnoloģiju izaugsme. Personas datu aizsardzības tiesiskais regulējums, kura mērķis bija nodrošināt, ka datu apstrādes sistēmas kalpo cilvēkiem un respektē to pamattiesības un brīvības, tostarp ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, vienlaikus veicinot ekonomisko un sociālo attīstību un labklājību, ES tiesībās tika ieviests neilgi pirms Latvijas ...

Kristaps Bērziņš

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Iestādei atstātu lēmumpieņemšanas pilnvaru pārbaude tiesā Savienības vairāklīmeņu pārvaldes sistēmā

Ievads Eiropas administratīvās tiesības ir plurālistiska vairāklīmeņu sistēma, kura ietver ciešu mijiedarbību starp Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) un dalībvalstu tiesībām.1 Šādas struktūras pamatā ir apstāklis, ka Savienības tiesību īstenošana var tikt uzticēta pašām Savienības iestādēm (tiešā īstenošana), bet – ciktāl tas nav ticis darīts – īstenošana ir dalībvalstu iestāžu ziņā (netiešā īstenošana).2 Gadījumos, ...

Anita Zikmane

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Pamattiesību hartas normu interpretācijas un piemērošanas metode tiešo prasību un prejudiciālo nolēmumu spriedumos

2022. gadā tika izdots "Eiropas Savienības tiesas interpretācijas metodes" tulkojums latviešu valodā.1 Šīs grāmatas būtisku daļu veido Eiropas Savienības Tiesas2 atziņas par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Pamattiesību hartas) piemērošanu. Tomēr kopš šī atziņu sākotnējā apkopojuma 2018. gadā Eiropas Savienības Tiesa ir attīstījusi savu judikatūru Pamattiesību hartas interpretācijā un piemērošanā, ...

Elīna Dīce, Pēteris Zilgalvis

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Mākslīgā intelekta rīku pielietošana tiesu darbā atbilstoši Pamattiesību hartas 47. pantam

Ievads Kopš 2018. gada Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa vai EST) savā judikatūrā ir attīstījusi minimālo tiesu un tiesnešu neatkarības standartu kopumu. Tiesas neatkarības saglabāšana ir īpaši svarīga efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā, kā tas norādīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Hartas) 47. panta otrajā daļā, kurā starp prasībām saistībā ar pamattiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību ...

Ilona Čeiča

žurnāls 30. Aprīlis 2024

Pamattiesību harta un mākslīgais intelekts – vai tiešām cilvēktiesību beigu sākums?

Nepieciešamība un vēlme regulēt mākslīga intelekta (turpmāk – MI) jomu, sniedzot vērtējumu caur cilvēktiesību1 prizmu, ir savā veidā unikāls līdzeklis, kā panākt, lai MI savā attīstībā ņem vērā cilvēktiesību augsto standartu, tādējādi samazinot tā darbības potenciālo un pēc tam novēršamo kaitējumu. Šāda pieeja ir visai unikāla, ņemot vērā, ka līdzšinējā pasaules progresā cilvēktiesības biežāk ir reaģējušas uz jau radītu kaitējumu, ...

MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

"" (atrasti 0 rezultāti)