ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Februāris 2005 /Nr.5 (360)

Administratīvās lietas izskatīšanas stadijas
Dr.iur.
Artis Stucka
zvērināts advokāts 

Administratīvās lietas izskatīšanas stadijas

Mg.iur. Artis Stucka, RAPLM* Juridiskā departamenta direktors, Latvijas Policijas akadēmijas lektors
STUCKA.PNG (121308 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

* RAPLM – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Raksta mērķis ir piedāvāt vispārēju administratīvās lietas institūta raksturojumu, norādot uz atsevišķām administratīvās lietas izskatīšanas stadiju īpatnībām un praksē pastāvošajām problēmām, kā arī piedāvāt iespējamo šo problēmu risinājumu. Autors cer, ka rakstā ietvertā informācija būs noderīga ikvienam interesentam, jo radīs izpratni par administratīvās lietas institūta būtību administratīvā procesa tiesībās.

1. Administratīvās lietas stadijas nozīme

Jau Renē Dekarts savulaik ir atzinis, ka izpratni par pētāmo objektu var iegūt, ja zināšanas par to sadala daļās, izpēta atsevišķi un iegūtās zināšanas par katru daļu summē.
Administratīvā procesa tiesību uzdevums ir reglamentēt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestāde un administratīvā tiesa izskata administratīvo lietu. No minētā izriet, ka administratīvā procesa tiesību izpētes objekts ir administratīvās lietas institūts un šā institūta izpētē ļoti veiksmīgi var izmantot Renē Dekarta piedāvāto izziņas metodi, sadalot administratīvās lietas izskatīšanu pa daļām (stadijām) un tās attiecīgi izpētot.
Teorijā ar administratīvās lietas izskatīšanas stadijām saprot administratīvās lietas virzību caur atsevišķiem valsts pārvaldes iestāžu un privātpersonu attiecību posmiem, katrā no tiem administratīvā procesa dalībniekam veicot noteiktu rīcību. Tieši ar stadiju palīdzību tiek paredzēta valsts pārvaldes iestādes perspektīvā rīcība, kad, izskatot administratīvo lietu, privātpersona var plānot savu turpmāko rīcību attiecībās ar valsts pārvaldes iestādi.
Administratīvās lietas1 izskatīšanā var izdalīt šādas stadijas:
1) administratīvās lietas ierosināšanas stadija;
2) nepieciešamās informācijas iegūšanas stadija;
3) administratīvā akta izdošanas stadija;
4) administratīvā akta izpildes stadija;
5) administratīvā akta apstrīdēšanas stadija;
6) administratīvā akta pārsūdzēšanas stadija.
Katrā stadijā ir specifisks subjektu sastāvs, iegūstamā un izmantojamā informācija, izstrādājamie dokumenti, pieņemamie lēmumi un veicamās darbības. Daudzās stadijās var izdalīt posmus – darbību kopumu, kurām ir kāds stadijas iekšējais uzdevums. Kopā administratīvajam procesam ir četri līmeņi: darbības; posmi; stadijas; process kopumā.

2. Administratīvās lietas izskatīšanas stadiju vispārējs raksturojums

2.1.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Solvita Āboltiņa
Intervija
Tiesu varai pašai jāspodrina savs gods
1 komentāri
Informācija
Aiztur trīs maksātnespējas administratorus
Informācija
Reģistrē sūdzību par ilgu tiesāšanos
Informācija
No apgabaltiesas uz Augstāko tiesu
Informācija
Administratīvās tiesas: pirmais gads
2 komentāri
AUTORU KATALOGS