ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Aizvadītā mēneša pēdējā sestdienā Juristu biedrības kolēģijas sēdē gan juristi, gan tie, kuri vēl studē jurisprudenci, un citi ieinteresētie pulcējās uz lietišķu sarunu par ļoti nozīmīgu tematu — Komerclikums un tā spēkā stāšanās problēmas.

Sēdes sākumā Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs vairāk nekā desmit biedriem pasniedza Juristu biedrības biedra kartes, to vidū arī dažiem pēdējā laikā šajā biedrībā uzņemtajiem jaunajiem kolēģiem. A.Borovkovs uzsvēra kolēģijā diskutējamā jautājuma aktualitāti, paužot šur tur sabiedrībā, kolēģu vidū izskanējušo domu, ka Komerclikuma (KCL) pieņemšanu varot salīdzināt ar Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā...

Sakarā ar to, ka Komerclikumam jāstājas spēkā 2001. gada 1. janvārī, vasaras otrajā pusē tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumprojektu (publicēts "Latvijas Vēstnesī" šī gada 15. septembrī). Šīs darba grupas vadītājs — Uzņēmumu reģistra valsts galvenā notāra vietnieks Jānis Endziņš pastāstīja par grupas īsā laikā paveikto un tām problēmām, kas jau iezīmējušās Komerclikuma spēkā stāšanās priekšvakarā. Pašlaik, kad vēl notiek likumprojekta par KCL spēkā stāšanos kārtību saskaņošana dažādās ministrijās, institūcijās, svarīgi ir arī citu — gan juristu, gan uzņēmēju — ierosinājumi šī likumprojekta pilnveidošanai. Taču viens apstāklis īpaši satrauc. Kā teica J.Endziņš, ne Tieslietu ministrijai, ne Uzņēmumu reģistram, kam reāli būs jāveic lielais reģistrēšanas un pārreģistrēšanas process Komerclikuma īstenošanā, līdz šim nav piešķirts ne santīms valsts budžetā minētajiem papilduzdevumiem. Tādējādi var tikt apdraudēta šī svarīgā likuma reālā darbība nākamajā gadā.

Komerclikuma veidotāji, kā arī Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumprojekta darba grupas locekļi Aigars Strupišs un Aivars Lošmanis detalizēti izklāstīja kolēģijas sēdes dalībniekiem Komerclikuma atsevišķas nodaļas un pantus, to būtību un jauninājumus, kas nākotnē ieviešami komercdarbības jomā.

Daudzas vērtīgas atziņas, lietišķus priekšlikumus izteica LU Juridiskās fakultātes profesors Kalvis Torgāns, kas arī "stāvējis pie Komerclikuma tapšanas šūpuļa": — Viens no šodien kolēģijā diskutējamiem mērķiem ir iedot kādu domu graudiņu šī Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumprojekta pilnveidošanai. Esmu dzirdējis, ka, runājot par Komerclikumu, tas it kā revolucionāri daudz ko mainīšot, to pat salīdzina ar Neatkarības deklarāciju. Manuprāt, tas ir pārspīlēti, varbūt tā ir tāda kā paklanīšanās Komerclikuma izstrādes entuziastiem, pie kuriem es arī sevi pieskaitu, lai gan lielāko un "melno" darbu padarījuši jaunie juristi. Tāpēc gribētos, lai tieši viņi turpina šo likuma skaidrošanu plašākai sabiedrībai. Tāpēc svarīga būtu komentāru sagatavošana Komerclikuma sakarā. Kā liecina pieredze Civilprocesa likuma gadījumā, šovasar klajā nākušie komentāri ātri izpirkti, un tagad runa ir par papildu izdevumu. Neuzskatīsim, ka ar Komerclikuma pieņemšanu nu viss būs kārtībā komercdarbībā, jo galvenais jau būs tā īstenošana, taču te vēl ir neskaidrības. Turklāt jāievēro, ka darbojas vēl daudz likumu, kā Konkurences, maksātnespējas, mainīgie nodokļu likumi utt., kuri visai cieši saistīti ar Komerclikumu. Nedomāju, ka vienlaikus ar šī likuma darbību beigsies komersantu viltībiņas, jo viņi ir attapīga tauta, un daži atradīs ceļu, kā likumu apiet. Par to liecina mūsdienu prakse. Runājot par grozījumiem, — ja nu gribam būt tiesiska valsts, tad arī Civillikumā vajadzētu izdarīt dažus grozījumus. K.Torgāns izteica savas pārdomas un priekšlikumus attiecībā uz likumprojekta par Komerclikuma stāšanos spēkā papildināšanu vai skaidrāku atsevišķu pantu satura jēgu. Tā kā likumprojekts pēc sava svarīguma pieņemams steidzamības kārtā, jāmēģina novērst visas neskaidrības un nepilnības, kas vēl jūtamas likumprojektā.

Sarunu un diskusijas gaitā tika noskaidrota vairāku terminu jēga, jaunā likuma mērķi un īstenošanas ceļi, iezīmētas problēmas, kas būs jārisina saistībā ar Komerclikumu turpmāk, arī nedaudz tālākā nākotnē.