ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Zvērināta advokāta palīgs Jānis Jurkāns:

Nobeigums.

Sākums "LV" 26.09.2000., Nr.334/335.

Pirmkārt, tās ir fiziskas personas — zvērināti advokāti, zvērināti revidenti, Tieslietu ministrijas licencēti juristi, kā arī personas, kurām ir ne mazāk kā piecu gadu praktiskā darba pieredze uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību izpildinstitūcijās, ja to vadītie uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības nav tikuši pasludināti par maksātnespējīgiem.31 Šādu kritēriju izvirzīšana pilnībā ir saprotama, jo zvērināti advokāti, zvērināti revidenti un Tieslietu ministrijas licencēti juristi savu profesionalitāti ir apliecinājuši, kārtojot attiecīgus pārbaudījumus, savukārt personu, kurām ir ne mazāk kā piecu gadu praktiskā darba pieredze uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību izpildinstitūcijās, spējas ir apliecinātas ilgā praktiskā darbā. Otrkārt, tās ir juridiskas personas, kuru pamatnodarbošanās veids ir audita pakalpojumi, kā arī šādas pārvaldes institūcijas: Uzņēmumu reģistrs, nodokļu administrācija (Valsts ieņēmumu dienests vai attiecīgā pašvaldība), Privatizācijas aģentūra, Zemkopības ministrija vai pašvaldība.32

Tā kā minētās institūcijas ir juridiskas personas, to funkcijas pilda pilnvarotas fiziskas personas. Atbilstoši likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 32.panta 4.daļai šādas personas tiek dēvētas par administratora pārstāvjiem.

Diemžēl likumdevējs nav noteicis kritērijus, kādas fiziskas personas var būt par administratora pārstāvi. Tātad jāsecina, ka par administratora pārstāvi var būt jebkura fiziska, rīcībspējīga persona neatkarīgi no tās izglītības, pieredzes vai profesionalitātes. Protams, ir pamats uzskatīt, ka Uzņēmumu reģistra, nodokļu administrācijas, Privatizācijas aģentūras, Zemkopības ministrijas vai pašvaldības izvirzītās kandidatūras būs profesionāļi, kas savas spējas apliecinājuši gan pirms stāšanās darba attiecībās, gan praktiskajā darbā.

Tomēr kreditoriem bīstamāka situācija rodas tad, ja par administratoru tiek iecelta juridiska persona, kuras pamatnodarbošanās ir audita pakalpojumi. Sakarā ar formulējumu "kuras pamatnodarbošanās ir audita pakalpojumi"33 rodas vairākas neskaidrības. Kā jau iepriekš noskaidrojām, administratora pārstāvja kompetence un profesionalitāte netiek pārbaudīta, tāpēc gluži loģisks ir jautājums par to, kā tiek nodalītas tās juridiskās personas, kuras ir tiesīgas sniegt audita pakalpojumus. Atbilstoši uzņēmējdarbību reglamentējošajai likumdošanai šādam darbības veidam ir jābūt ietvertam juridiskās personas reģistrācijas dokumentos, kas atbilstoši klasifikatoram NACE34 ir "Darbība rēķinvedības, grāmatvedības un auditorpakalpojumu sfērā, konsultēšana nodokļu jautājumos" (punkts 74.12). Kā nākamais ir jānoskaidro, vai šādas uzņēmējdarbības veikšanai eksistē kādi ierobežojumi (nepieciešama licence vai sertifikāts). "Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumu"35 1.punktā ir teikts, ka šie noteikumi nosaka tos uzņēmējdarbības veidus, kuru veikšanai nepieciešama speciāla atļauja (licence). Diemžēl šajos noteikumos nav paredzēts, ka audita pakalpojumu sniegšanai būtu nepieciešama speciāla atļauja. Vēl jo vairāk — saskaņā ar Latvijas Republikas Finansu ministrijas rīkojumu Nr.312 "Par zvērinātu revidentu uzņēmumu uzņēmējsabiedrību, auditorfirmu darbības licencēšanas pārtraukšanu"36, kas pieņemts 1996. gada 31. maijā, pamatojoties uz Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumiem nr.168 "Par grozījumiem Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumos nr.321", auditorpakalpojumu licencēšana Latvijas Republikā ir pārtraukta.