ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Oktobris 2005 /Nr.38 (393)

Daži aspekti tiesiskās paļāvības principa izpratnē
8 komentāri

Šā raksta mērķis ir darīt zināmu plašākai sabiedrībai tās tiesiskās atziņas, kas iekļautas vairākos Administratīvās apgabaltiesas nolēmumos jautājumā par tiesiskās paļāvības principa izpratni. Minētais tiesību princips izvēlēts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas uzskatāms par vienu no administratīvā procesa fundamentiem. Otrkārt, šīs atziņas ir svarīgas valsts pārvaldes iestādēs strādājošajām personām, kas ikdienas darbā nonāk saskarē ar privātpersonām.

Daži aspekti tiesiskās paļāvības principa izpratnē

Mg.iur. Aldis Laviņš, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs,
Dipl.iur. Ilze Kramiņa, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze

LAVINS01.JPG (9777 bytes) KRAMINA-ILZE.JPG (13908 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs Foto: no personiskā arhīva

[1] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) tekstā ir ietverti dažādi tiesību principi. Tiesību principu pozitivizēšana normatīvo aktu tekstos nav obligāta, taču atsevišķos gadījumos tā ir vēlama, jo īpaši tiesību sistēmai, kura pārdzīvo straujas pārmaiņas, pārejot no tiesību sistēmas, kas piederīga sociālistisko tiesību lokam, uz sistēmu, kas atbilst Rietumu tiesību lokam. Tas dod iespēju ātrāk un sekmīgāk pabeigt tiesību sistēmas transformācijas posmu, it īpaši tiesību piemērošanas aspektā. Pozitivizējot tiesību principus, pirmkārt, tiek veicināta tiesību piemērotāju plašāka izpratne par tādu tiesību avotu kā tiesību principi, otrkārt, normatīvajos aktos ietvertie principi noteiktā apjomā tiek definēti, un līdz ar to konkrēto tiesību principu saturs kļūst skaidrāks tiesību piemērotājam. Atvasināt tiesību principus no atsevišķām tiesību normām vai atpazīt tos no Satversmē ietvertā regulējuma pavisam nav vienkāršs uzdevums. Tiesību principu pozitivizācija ievērojami atvieglo tiesību piemērotājam ikdienas darbā precīzāk piemērot tiesības.
[2] Vienlaikus jāatzīst, ka tiesību principi normatīvo aktu tekstos tomēr tiek definēti ļoti vispārīgi un to saturs ir jāatklāj, papildus apgūstot juridisko literatūru, kā arī nacionālo un Latvijas tiesību sistēmai radniecīgu ārvalstu tiesu judikatūru. Bieži ir gadījumi, kad administratīvo lietu dalībnieki rakstveida vai mutiskajos paskaidrojumos tiesas sēdēs atsaucas uz virkni APL minēto principu, īsti neizprotot to saturu, bet cerot, ka gan jau kāds no minētajiem principiem attieksies arī uz viņa gadījumu. Savukārt tiesību piemērotāju uzdevums ir argumentēt, kāpēc tas vai cits princips konkrētajā lietā ir vai nav piemērojams. Lai to izdarītu, tiesību piemērotājam ir jāzina šo principu saturs.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
M
17. Oktobris 2005 / 19:18
0
ATBILDĒT
Man skiet, ka palavibas subjektivi objektivais aspekts vismaz autoru dotaja interpretacija noslidina tiesisko balansu mazliet par daudz valsts virziena. Principa butu japastav absolutai prezumpcijai, ka valsts riciba ir bona fide. Iespeja noskirt patiesu neskaidribu no interpretacijas problemam ari diez vai ir vispareizaka linija, kurai butu jaatdala tiesiski aizsargajama palaviba. Principa katru normu var interpretet dazadi un vienmer var pastavet neskaidribas, lidz to ir autoritativi iztulkojusi augstakas instances tiesa. Butu javalda arkartigi specigai prezumpcijai, ka iestade ir izvertejusi visus sos apstaklus un nonakusi pie sapratigaka secinajuma. Acimredzama pretlikumiba logiskak ievietotos nevis ka viens no kriterijiem kuri (ka skiet pec autoru viedokla) butu japierada individam (pat aizmirstot uz mirkli, ka tas butu pretruna a procesa onus probandi sadalijumam), bet ka atsevisks iznemuma gadijums. Ja iestade ir rikojusies acimredzami pretlikumigi un velas tadel izvairities no kada pienakuma, butu tikai taisnigi, ja uz to gultos ari pazemojosais pienakums to pieradit, nevis vice versa.
Lai veicas!
12. Oktobris 2005 / 09:19
0
ATBILDĒT
Raksts labs un vajadzīgs.Īpaši priecē autoru pārliecība, ka mūsu diezgan korumpētā valsts un pašvaldību amatpersonu vidē nevaram runāt par absolūto tiesisko paļāvību. Piemēram, saistībā ar būvniecību un teritorijas plānošanu. Nereti šajos gadījumos, lai radītu iespēju, teiksim, kāpostu lauka vidū uzbūvēt lielveikalu, roku rokā ar negodprātīgiem pašvaldību plānotājiem "strādā"gan zemes īpašnieki, gan attiecīgās teritorijas attīstītāji.

Taču diemžēl par zināmu infantīlismu liecina šeit apspriestie viedokļi par autoru izskatu. Tiesa - izskatās viņi ļoti jauki.Lai veicas arī turpmāk!
jezups
11. Oktobris 2005 / 19:24
0
ATBILDĒT
starptautiskas tiesibas nav administrativais process! un vispar, starptautiskas tiesibas nemaz nav tiesibas. buss iebruka iraka - un figu visam starptautiskajam tiesibam!
kas nu es par juristu ...
11. Oktobris 2005 / 18:56
0
ATBILDĒT
Palīdze patiešām jauka :) Vai var uztaisīt balsošanu par bildēm?
Arī jurists
11. Oktobris 2005 / 18:33
0
ATBILDĒT
Jā, vismaz palīdze īsta odziņa. ;-)
Koment
11. Oktobris 2005 / 17:17
0
ATBILDĒT
Man jau patīk ka raksta, lai raksta vairāk un par strīdīgākajiem jautājumiem, piemēram, "relatīvisma principu" administratīvajā procesā! Zili brīnumi nāk ārā no ART un AAT spriedumiem! Man jau liekas, ka Laviņa kungam vajadzētu nokāpt kādreiz lejā pie saviem kolēģiem uz ART un ART arī aiziet ciemos pie AAT, citādi komunikācijas nekādas!!! Mazais brālis nezina ko dara lielais un otrādi! :))) Bet man jau tas viss patīk! :)
Jurists
11. Oktobris 2005 / 17:06
0
ATBILDĒT
Tas viss ir labi un liels paldies kolēģiem par vērtīgo rakstu.

.. Bet mani personīgi satrauc vairāk daži citi administratīvā procesa jautājumi - piem., tas, ka Administratīvā rajona tiesa var šobrīd nozīmēt lietu izskatīšanu tikai uz nākamā gada vidu vai beigām (!!!), tas, ka vismaz Administratīvās tiesas sāk masveidā pamest darbinieki utt.
oho
11. Oktobris 2005 / 11:45
0
ATBILDĒT
neko teikt - divas smukas bildes...
visi numura raksti
Informācija
Uzsver tiesnešu atbildību demokrātijas nostiprināšanā
Informācija
Notāri vērtē savu darbu un ievēlē vadību
Mārtiņš Paparinskis, Jānis Pleps
Akadēmiskā dzīve
Zinātniskā vide, kurā nediskutē, līdzinās plānveida ekonomikai
Jūlija beigās kļuva zināms, ka trīs Latvijas Universitātes nesenie absolventi Benita Šīrone, Debora Pāvila un Mārtiņš Paparinskis ar izcilību absolvējuši Oksfordas universitāti un ieguvuši maģistra grādu. Šis notikums guva plašu ...
4 komentāri
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību ierobežošana Latvijas krimināltiesībās
Atbilstoši Krimināllikuma (KL) 44.pantam tiesību ierobežošana ir papildsods, kas izpaužas personas tiesību atņemšanā uz laiku no viena līdz pieciem gadiem. Dažos krimināllikuma sevišķās daļas pantos ir tieši norādīts, tieši ...
Viktorija Jarkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Franšīze un franšīzes līgums: aktuālie problēmjautājumi
1 komentāri
AUTORU KATALOGS