ŽURNĀLS Tiesību prakse

8. Novembris 2005 /Nr.42 (397)

Administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšana
4 komentāri

Administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšana

AT Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums

Lieta Nr.SKA–171

2005.gada 7.jūnijā

Administratīvā akta adresātu vēlams uzklausīt ne tikai par faktiem, bet arī par tiesību jautājumiem, jo, lai veiktu subsumpciju, svarīgas ir abas premisas – fakti un tiesību normas interpretācija, tāpēc iestādei būtu jābūt ieinteresētai noskaidrot arī ieinteresēto personu viedokli par tiesību normas interpretāciju. Tomēr, tā kā tiesību normu interpretācija ir iestādes kā normas piemērotāja neatņemams pienākums, adresāta neuzklausīšanu par tiesību jautājumu nevar uzskatīt par tik būtisku procesuālu pārkāpumu, lai tā dēļ atceltu administratīvo aktu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētāja senatore V.Krūmiņa, senatores J.Briede un G.Višņakova, piedaloties politiskās partijas “Latvijas Zaļā partija” pārstāvim Jurim Narkēvičam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei Ilzei Draveniecei un Natālijai Titovai, atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu, kas ierosināta pēc politiskās partijas “Latvijas Zaļā partija” pieteikuma par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2004.gada 15.marta lēmuma Nr.1/1851 3.punktu un šā biroja 2004.gada 5.aprīļa lēmumu Nr.1/2432, sakarā ar politiskās partijas “Latvijas Zaļā partija” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 21.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) ar 2004.gada 15.marta lēmumu Nr.1/1851 konstatējis pārkāpumus politiskās partijas “Latvijas Zaļā partija” (turpmāk – Partija) 2002.gada ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas sastādīšanā.
KNAB lēmumā norādījis, pirmkārt, ka Partija 2002. gada 26. un 30.septembrī saņēmusi ziedojumus 6 445 latus, kuru summa pārsniedz 100 latus un kuri bija iemaksāti Partijas kasē, nevis bankas kontā, un tādējādi Partija ir pārkāpusi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma (turpmāk – Partiju finansēšanas likums) 6. panta otrās daļas noteikumus.
Otrkārt, lēmumā KNAB arī norādījis, ka Partija 2002.gada 3.maijā saņēmusi finanšu līdzekļus 1100 eiro no EUROPEAN GREENS un šie finanšu līdzekļi nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem, tādējādi Partija ir pārkāpusi arī Partiju finansēšanas likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumus.
Treškārt, lēmumā arī norādīts, ka Partija nav ievērojusi Partiju finansēšanas likuma 8. panta otrās daļas prasības, likuma “Par grāmatvedību” 7.panta piektās daļas prasības, Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumu Nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 9.punkta prasības.
Ceturtkārt, lēmumā norādīts arī tas, ka Partija pārkāpusi Partiju finansēšanas likuma 8.panta trešās daļas noteikumus, jo tā finansiālās darbības deklarācijā par 2002.gadu neprecīzi norādījusi izdevumus.
Visbeidzot, lēmumā norādīts, ka Partija par 2002.gadā saņemtajiem ziedojumiem skaidrā naudā ir izrakstījusi kases ieņēmumu orderus, bet nav izrakstījusi darījumu apliecinošas kvītis, kas savukārt ir pretrunā ar Valsts ieņēmumu dienesta 1999.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sarmite
14. Novembris 2005 / 12:48
0
ATBILDĒT
ATspriedums admprocesa dalib 11.05
Anonīms lietotājs
9. Novembris 2005 / 08:41
0
ATBILDĒT
Šis atkal ir filosofiskais jautājums, vai procesuālā ekonomija un ekonomēšana vispār (proti, skaidrs, ka tas akts tāds pats vien paliks) atsver tiesību normu pārkāpumus, lai cik nebūtiski tie arī nebūtu.

Jājautā, kam tad ir rakstītas tiesību normas, ja tās var nebūtiski pārkāpt. Pie tam šis nebūtiskums ir vērtējuma jēdziens (kas vienam sīkums, otram - pasaules gals).
Anonīms lietotājs
8. Novembris 2005 / 17:22
0
ATBILDĒT
iestāde administratīvajā procesā uzskata, ka jāizdod privātpersonai nelabvēlīgs administratīvs akts, tad iestāde šādu aktu izdod, un gan iestāde, gan tiesa var ignorēt likumus un vispārējos tiesību principus, ja Sabiedrības ieguvums no tā ir lielāks nekā ierobežotā aprobežojums..



Tas ir kaut kas līdzīgs totalitārajai demokrātijai
Anonīms lietotājs
8. Novembris 2005 / 16:25
0
ATBILDĒT
"Tiesību teorijā kā arī administratīvo tiesu praksē atzīts, ka procesuālie pārkāpumi tiek iedalīti būtiskajos un nebūtiskajos pārkāpumos. Ja tiesa konstatē, ka iestāde ir pieļāvusi nebūtisku pārkāpumu, tā savā spriedumā uz attiecīgo pārkāpumu norāda, taču tas nevar kalpot par pamatu administratīvā akta atcelšanai"

Vai arī šis nav kaut kas no administratīvā procesa relatīvisma principa definējumiem tiesu praksē?

visi numura raksti
Kristīne Jaunzeme
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldību saistošie noteikumi - vai vienmēr tiesiski
Saistošo noteikumu tiesiskuma pirmās izvērtēšanas rezultātā tikai aptuveni 50% pašvaldību saistošo noteikumu tiek atzīti par tiesiskiem. Pašvaldību nolikumu atbilstības līmenis likumam "Par pašvaldībām" un citiem pašvaldību ...
4 komentāri
Informācija
Vērtē Kriminālprocesa likumu
Informācija
Pārvēl tiesnešu pašpārvaldi
Inga Bite-Perceva
Informācija
Kādas ir teritoriālās plānošanas problēmas
Ilze Spūle
Skaidrojumi. Viedokļi
Biedrības gūtie ienākumi kā nodokļu objekts
Ar biedrību veikto saimniecisko darbību un tās rezultātā gūtajiem ienākumiem saistītie problēmjautājumi jau tika ieskicēti rakstā "Biedrības tiesību ierobežojumi veikt saimniecisko darbību".
AUTORU KATALOGS