ŽURNĀLS Citu pieredze

17. Janvāris 2006 /Nr.3 (406)

Igaunijā ombudsmenis ir. Vai Latvijā arī vajag
Allars Jekss
Igaunijas Republikas tieslietu kanclers 

Igaunijas tiesību kanclera funkcijas ir plašākas nekā citās valstīs izveidotajām ombudsmeņa institūcijām. Būtiskākā atšķirība - papildus "klasiskajām" ombudsmeņa funkcijām šī amatpersona Igaunijā pilda arī konstitucionālās uzraudzības pienākumus (vēl šādas funkcijas ir Igaunijas Augstākās tiesas palātai, bet atsevišķas konstitucionālās tiesas mūsu kaimiņvalstī nav). Turklāt tieši šie pienākumi vēsturiski ir Igaunijas tiesību kanclera institūcijas pamatā.

Igaunijā ombudsmenis ir. Vai Latvijā arī vajag

Allars JEkss (Allar Jõks),
Igaunijas tieslietu kanclers (ombudsmenis), intervijā “Jurista Vārdam”

JOKS.JPG (13227 bytes)
Foto: Dina Gailīte, “JV”

Kaut arī Allars Jekss ir Igaunijas tieslietu kanclers (igauņu val. – öiguskantsler, angļu val. – chancellor of justice), viņa amatu varētu apzīmēt arī ar Latvijā jau vairākus gadus pazīstamajiem terminiem “ombudsmenis” jeb “tiesībsargs”. Funkcijas, kuras mūsu kaimiņvalstī pilda A.Jekss, diezgan krietni līdzinās tām, kuras noteiktas Tiesībsarga likuma projektā1 (Saeimā 2.lasījumā izskatīts 2005.gada decembrī). Latvijā topošā likuma un jaunveidojamās ombudsmeņa institūcijas mērķis ir “veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai publiskā vara tiktu īstenota tiesiski un lietderīgi”. “Jurista Vārds” vēlējās noskaidrot, kādi ir Igaunijas ombudsmeņa uzdevumi un kā sokas to risināšanā.

Šķiet, ka sava amata būtību Igaunijas tieslietu kanclers trāpīgi raksturojis 2004. gada pārskatā parlamentam: “Igaunijas tieslietu kanclera uzdevums ir veidot savstarpējas uzticības sajūtu sabiedrībā, palielinot uzticēšanos starp valsti un pilsoņiem, nodrošinot taisnīgumu un stiprinot demokrātiju.”

2

Taču līdz šo mērķu sasniegšanai vēl tālu, jo tieslietu kancleram iesniegto sūdzību skaits ar katru gadu pieaug, un tas, kā atzīst A. Jekss, pierāda, ka attiecības starp pilsoņiem un valsti Igaunijā joprojām nefunkcionē tā, kā tam vajadzētu būt. Jau minētajā ziņojumā viņš ar nožēlu konstatē, ka “valsts amatpersonas savus pienākumus cenšas pildīt ar pavēļu un aizliegumu palīdzību, kā arī pastiprinot sodus, ierobežojot pamatbrīvības un izmantojot striktus un kategoriskus līdzekļus.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Krūma
Juridiskā literatūra
Valsts un pilsonība: Baltijas un Krievijas piemēri
Edgars Meļķisis
Juridiskā literatūra
Nozīmīgs pētījums tiesību teorijā
Gunārs Kūtris
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmeklēšanas tiesneši: jauns institūts kriminālprocesā
Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis izvērtē pieteikumu, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi kriminālprocesā un pieļautos cilvēka tiesību ierobežojumus. Viņi var arī liegt iespēju iepazīties ar nepievienotajiem materiāliem, ja ...
Māris Markovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Objektīvās izmeklēšanas princips
Objektīvās izmeklēšanas princips ir nepieciešams ne vien, lai nodrošinātu pušu faktisko vienlīdzību, bet arī, lai publisko tiesību sfērā nodrošinātu valstī objektīvo tiesiskumu: valstij savas attiecības ar pilsoni jāveido uz ...
Tiesību prakse
Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi
AUTORU KATALOGS