ŽURNĀLS Tiesību prakse

14. Marts 2006 /Nr.11 (414)

Spriedums Aleksandra Kazakova lietā

Spriedums Aleksandra Kazakova lietā

Imigrācijas likuma 61.panta pirmās daļas 2.punkts un 61.1 pants

• Iekšlietu ministra lēmumā par personu iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, kas izdots saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. un 61.1 panta prasībām, nav konkrēti jānorāda sarakstā iekļautās personas darbības, kas rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Šīs Imigrācijas likuma tiesību normas ir “cita likuma speciālās tiesību normas” Administratīvā procesa likuma (APL) 3. panta pirmās daļas izpratnē. Līdz ar to attiecībā uz šo lēmumu nav jāpiemēro APL normas, no kurām izrietētu, ka šīs darbības būtu lēmumā jānorāda.

• Persona, kas iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, var atsaukties uz cilvēktiesību ievērošanu Latvijas Republikā tikai tad, ja tā atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā.

• Ja pārsūdzētais iekšlietu ministra lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz personas lūgumu pārskatīt sākotnējo lēmumu par viņa iekļaušanu minētajā sarakstā, kad tā vēl atradās Latvijas jurisdikcijā, pārsūdzētais lēmums skatāms saistībā ar sākotnējo lēmumu, kas tādējādi personai ļauj atsaukties uz nepieciešamību ievērot cilvēktiesības.

• Atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantam un 16.pantam, ja uzskatu paušanas brīvības ierobežojums ir saistīts ar politiskajām aktivitātēm, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants netiek pārkāpts. Savukārt, tā kā Satversmē, atšķirībā no minētās konvencijas, šāds ierobežojuma attaisnojums expressis verbis nav paredzēts, atbilstoši Satversmes 116.pantam šādam ierobežojumam būtu jābūt noteiktam ar likumu. Minēto kategoriju lietās šāds ierobežojums ārzemniekiem noteikts ar Imigrācijas likuma 61.pantu, kas ierobežo ārzemnieku tiesības, tostarp arī uzskatu paušanas brīvību.

• Ja persona ir dzimusi un ilgus gadus dzīvojusi Latvijā, pamatota ir viņa atsaukšanās uz iespējamo privātās dzīves aizskārumu. Lai attiecīgo ierobežojumu uzskatītu par attaisnojamu, tam jābūt noteiktam ar likumu, ierobežojumam jābūt leģitīmam mērķim un ierobežojumam jābūt samērīgam ar leģitīmo mērķi. Minētās kategoriju lietās šāds ierobežojums ir noteikts ar likumu– Imigrācijas likuma 61.pantu, un tam ir leģitīms mērķis– valsts un sabiedriskā drošība.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Lauri Melkso
Citu pieredze
Igaunijas un Krievijas robežlīgumi un debates par valstu pēctecību
Pagājušā gada 18.maijā Igaunijas Republikas un Krievijas Federācijas ārlietu ministri Maskavā parakstīja līgumus par abu valstu jūras un saus­zemes robežām. Līgumi paredz, ka esošā Igaunijas un Krievijas kontrollīnija ar nelielām ...
Informācija
Diskutē par mediāciju
Dana Rone
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediācija: jēdziens un iespējas
Mediācija ir ļoti vēlama un noderīga, īpaši jau strīdus procesā iesaistītajiem. Mediācija var būt arī peļņas avots mediatoriem jeb vidutājiem, kuri vada mediācijas procesu. Šajā rakstā centīšos atbildēt uz jautājumu: kas ir ...
4 komentāri
Inga Bite-Perceva
Informācija
Vērtējot pulcēšanās brīvību Latvijā
1 komentāri
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā
Apskatot t.s. vispārējā kārtībā veiktā procesa uzbūvi, kādu to paredzēja KPK un kādu paredz KPL, var secināt, ka tā būtiski atšķiras. KPK atsevišķas sadaļas tika veltītas krimināllietas ierosināšanai un pirmstiesas ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS