ŽURNĀLS Tiesību prakse

28. Marts 2006 /Nr.13 (416)

Ko nolēma Saburovas lietā
1 komentāri

Ko nolēma Saburovas lietā

Administratīvās apgabaltiesas sprieduma pārskats

2006.gada 2.februārī Administratīvā apgabaltiesa izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Enesas Saburovas pieteikumu par Rīgas pilsētas Būvvaldes padomes 2003.gada 15.oktobra lēmuma Nr.30-I atcelšanu, Rīgas pilsētas Būvvaldes 2004.gada 27.maija būvatļaujas Nr.193V atcelšanu un Rīgas domes pienākumu izstrādāt zemesgabala detālplānojumu.1

Šīs administratīvās lietas izskatīšanai gan pirmajā, gan apelācijas instancē tika pievērsta īpaša sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanība. Tā uzrādīja vairākas ar būvniecības procesā pieņemtu lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu saistītas problēmas, taču vienlaikus ļāva kā pašvaldībām, tā būvniekiem saprast, ka sabiedrība ir sākusi apzināties savas tiesības un ir gatava tās aizstāvēt. Reakcija bija pat ļoti asa– tika iesniegta civilprasība par zaudējumu piedziņu pret pieteicēju un viņas “it kā” uzkūdītāju, sākotnēji ar tiesas lēmumu pat apķīlājot pieteicējas mantu. Arī šī civillieta ir izraisījusi plašas un interesantas diskusijas sabiedrībā un guvusi atspoguļojumu pat Tieslietu ministrijas sagatavotajā Administratīvā procesa likuma grozījumu projektā, kur ierosināts Administratīvā procesa likuma 4.pantu papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šajā likumā noteikto tiesību izmantošana nevar personai radīt nelabvēlīgas, tai skaitā privāttiesiskas sekas.”2

“Saburovas lietas” atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos pacēla tādus iepriekš mazpazīstamus jēdzienus kā “kaimiņu tiesības”, “skata tiesības” un “īpašuma vērtības samazināšanās”, saistot tos ar personai Latvijas Republikas Satversmē garantētajām tiesībām uz labvēlīgu dzīves vidi. Pirmās instances tiesa Enesas Saburovas pieteikumu noraidīja. Apelācijas instance, atkārtoti izskatot lietu pēc būtības, pieteikumu apmierināja, uzliekot par pienākumu Rīgas domei izstrādāt detālplānojumu zemes gabalam Brīvības gatvē. Lai gan apgabaltiesas spriedums ir pārsūdzēts kasācijas kārtībā, tomēr, ievērojot apskatītās lietas sabiedrisko nozīmīgumu, tajā izteiktās atziņas jāatklāj plašākai juristu sabiedrībai.

Tā kā Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir apjomīgs, pilna sprieduma teksta vietā “Jurista Vārdā” tiek piedāvāti izvilkumi no šā Administratīvās apgabaltiesas sprieduma. Vienlaikus jānorāda, ka Administratīvās apgabaltiesas izdarītie secinājumi attiecināmi uz konkrēto lietu un tās apstākļiem, tāpēc citā lietā pie atšķirīgajiem faktiskajiem apstākļiem tiesa, iespējams, varētu pieņemt citādu lēmumu.

1. Īsi par lietas faktiskajiem apstākļiem

Rīgas pilsētas Būvvaldes padome 2003.gada 15.oktobrī pieņēmusi lēmumu piekrist daudzdzīvokļu mājas projektēšanai Brīvības gatvē 352/358 Rīgā (grupa 92, grunts 2492) un 2003.gada 19.novembrī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk– SIA) “N&J” izsniegusi plānošanas un arhitektūras noteikumus. Enesa Saburova vairākkārt lūgusi Rīgas domei sniegt informāciju par plānoto būvniecību, izstrādāt detālplānojumu un organizēt objekta sabiedrisko apspriešanu. Uz minētajiem iesniegumiem saņemtas noraidošas atbildes, vai atbildes vispār nav saņemtas, kā rezultātā Enesa Saburova iesniegusi pieteikumu administratīvajā tiesā.

Lietā pastāv strīds par to, vai atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumu Nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem” (turpmāk– noteikumi Nr.423) 54.punktam zemes gabalam pirms pārsūdzēto lēmumu pieņemšanas bija jāizstrādā detālplānojums, kā arī par to, vai būvniecības iecerei bija organizējama sabiedriskā apspriešana atbilstoši likumam “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (turpmāk– Orhūsas konvencija).

Lietā kā trešā persona pieaicināta SIA “N&J”, kam Rīgas dome izsniegusi pārsūdzēto būvatļauju zemes gabala Brīvības gatvē 352/358 apbūvei.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Gunita
28. Marts 2006 / 13:53
0
ATBILDĒT
Paldies I.Bitei-Percevai. Varu tikai piekrist iepriekš minētajam.
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēku tirdzniecības noziegumi: būtība un tiesu prakse
Būtiska nozīme cilvēku tirdzniecības izpratnes veidošanā bija ANO 2000.gada 13.decembra Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (apstiprināta ar Latvijas Republikas 2001.gada 17.maija likumu)5 un tās papildu protokolam "Par ...
Informācija
Juristu dienas 2006
Informācija
Lasītāji izvērtē un ierosina
Informācija
"Jurista Vārds" rīko tiesu prakses komentāru konkursu
Jānis Pleps
Informācija
Par tiesu praksi ģimenes tiesībās
1 komentāri
AUTORU KATALOGS