ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Aprīlis 2006 /Nr.15 (418)

Invalīds kā darbinieks darba tiesiskajās attiecībās
3 komentāri
Dr.iur.
Līga Mazure
 

Invalīds, tāpat kā jebkurš sabiedrības pārstāvis, vēlas būt piederīgs sabiedrībai, justies kā pilntiesīgs un pilnvērtīgs tās loceklis. Viena no iespējām integrēties sabiedrībā ir iesaistīšanās darba tiesiskajās attiecībās, kas savukārt palīdz risināt arī citas problēmas.

Invalīds kā darbinieks darba tiesiskajās attiecībās

Mg.iur. Līga Mazure, Rēzeknes augstskolas lektore

MAZURE-LIGAPA.JPG (9707 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Invalīds, tāpat kā jebkurš sabiedrības pārstāvis, vēlas būt piederīgs sabiedrībai, justies kā pilntiesīgs un pilnvērtīgs tās loceklis. Viena no iespējām integrēties sabiedrībā ir iesaistīšanās darba tiesiskajās attiecībās, kas savukārt palīdz risināt arī citas problēmas. Tomēr praksē invalīdiem ir diezgan sarežģīti īstenot tiesības uz darbu, kas nostiprinātas arī Satversmes 106.pantā.

10 procenti no pasaules iedzīvotājiem jeb 610 miljoni ir invalīdi, no tiem 386 miljoni darbspējīgā vecumā (15–64 gadi). Bezdarba līmenis invalīdu vidū ir daudz augstāks, salīdzinot ar citām darbspējīga vecuma personām (piemēram, Lielbritānijā kopējais bezdarbs ir ap 6%, invalīdiem– 13%; Vācijā– 18%; jaunattīstības valstīs ap 80%1). Latvijā bezdarba līmenis invalīdu vidū ir aptuveni 85 procenti.2

Tādēļ šim jautājumam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība. 2003.gads tika pasludināts par Eiropas Invalīdu gadu, kad viena no aktivitātēm bija saistīta ar invalīdu nodarbinātību, apzinot arī problēmjautājumus, kas attiecas uz invalīdu darba tiesiskajās attiecībās.

Saskaņā ar Darba likuma (turpmāk– DL) 2.pantu, Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši gan visiem darba devējiem, gan visiem darbiniekiem, ja savstarpējās tiesiskās attiecības tiek dibinātas uz darba līguma pamata. Tātad invalīdam kā darbiniekam ir saistoši visi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības. Invalīda un darba devēja savstarpējās tiesiskajās attiecībās ir iespējamas atkāpes no vispārējās kārtības vienīgi tad, ja tas tiek paredzēts tiesību normās.

Darba tiesisko attiecību nodibināšanā

Latvijas Darba likumu kodekss3 (turpmāk– LDLK) regulēja darba tiesiskās attiecības pēc darba līguma noslēgšanas. Turpretim Darba likums apskata arī jautājumus līdz darba līguma noslēgšanai, piemēram, darba sludinājums (DL 32.pants); darba intervija (DL 33.pants); veselības pārbaude (DL 36.pants). Tātad Darba likumam raksturīga jau plašāka, kompleksāka pieeja darba tiesisko attiecību nodibināšanas regulēšanā salīdzinājumā ar Darba likumu kodeksu.

a) Darba sludinājums

Darba devēju rokasgrāmatā ir norādītas dažādas pretendentu piesaistes metodes: 1) darbinieku atlases firmas izmantošana; 2) personīgie ieteikumi; 3) sludinājums masu informācijas līdzekļos; 4) pretendentu datu bāze; 5) informācija iekšējā tīklā un internetā.4

Darba sludinājums ir darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām (DL 32.panta pirmā daļa). DL 32.pantā ir noteiktas divas prasības attiecībā uz darba sludinājumu, proti, tajā nedrīkst noteikt ierobežojumus saistībā ar pretendentu dzimumu vai vecumu. Tomēr ir iespējamas atkāpes: 1) ja piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums; 2) ja saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu.

Attiecībā uz invaliditāti minētā prasība DL 32.pantā tieši nav ietverta. Likumdevēja rīcībai ir šāds pamatojums: no vienas puses, dibinot darba tiesiskās attiecības, atšķirīgas attieksmes aizliegums atkarībā arī no darbinieka invaliditātes ir noteikts DL 29.panta devītajā daļā, kā arī vienlīdzīgu tiesību principu paredz DL 7.pants; no otras puses, praksē šī raksta autorei nav nācies saskarties ar darba sludinājumiem, kas atklāti attiektos tikai uz personām bez darbspēju ierobežojuma (izņemot gadījumus, kad tas ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, piemēram, militārajā jomā).

Starptautiskās darba organizācijas (SDO) prakses kodeksa 4.1.2.punktā noteikts, ka darba devējam ir jāveic pasākumi, lai darba sludinājumi būtu tādā formātā, kas ir pieejami cilvēkiem ar dažādu veidu invaliditāti (piemēram, neredzīgiem, nedzirdīgiem). Darba likumā šāds noteikums tieši netiek noteikts, bet tas izsecināms no DL 7.panta trešās daļas– darba devējam ir pienākums veikt pasākumus, lai invalīdiem būtu vienlīdzīgas iespējas arī darba sludinājumu pieejamībā. Autore gan nav saskārusies ar darba sludinājumiem laikrakstos vai sabiedriskajā televīzijā, kas būtu īpašā formātā (piemēram, zīmju valodā invalīdiem ar dzirdes traucējumiem sabiedriskajā televīzijā).

Protams, šo prasību nevajadzētu attiecināt uz visiem darba sludinājumiem (piemēram, uz darba vietu, kur jāveic smags, fizisks darbs), bet gan uz tiem, kas varētu atbilst invalīdu spējām. Te var rasties grūtības. No vienas puses, ir dažādas invalīdu kategorijas, tātad arī dažādas invalīdu spējas; no otras puses, ir ierobežotas iespējas informācijas sniegšanas formāta izvēlē (piemēram, laikrakstiem publicēt informāciju Braila rakstā).

b) Darba intervija

Saskaņā ar DL 33.pantu, darba intervija ir mutvārdu vai rakstveida aptauja, ko sagatavo darba devējs, lai noskaidrotu pretendenta piemērotību vakantajam amatam.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
bum bum
13. Aprīlis 2006 / 12:54
0
ATBILDĒT
Manuprāt, vājš raksts. Vai ir vērts tik ļoti pētīt Krievijas normatīvos aktus? Kapēc iztrūkst Eiropas kopienu tiesas prakses analīze? Kapēc netiek pētīta ES valstu prakse? RA gatavotie juristi raksta tikai "juridisko publicistiku".
Harijs
12. Aprīlis 2006 / 01:13
0
ATBILDĒT
Problēma pastāv, to noliegt nevar... bet nu 4. priekšlikums "paredzēt darba devējam pienākumu pieaicināt uz darba interviju invalīdu, ja viņa kvalifikācija un spējas objektīvi atbilst darba devēja izvirzītajām prasībām" tomēr nekam neder. Tādā veidā mēs nonāksim pie situācijas, kurā darba devējam pēkšņi liek par pienākumu pieņemt darbā invalīdus.

Jāņem vērā arī darba devēja tiesības, viņam ir pašam tiesības izvēlēties, kurš kandidāts varētu vairāk derēt vakantajam amatam.

Manuprāt, bez aktīvas valsts institūciju darbības, tajā skaitā arī likumdevēja, šīs problēmas risināšanā nevarēs iztikt. Kā redzams no rakstā piedāvātās statistikas, paigaidām gandrīz nekas nenotiek, resp., tas, kas notiek, ir gaužām maz un nepietiekami.

Kristīne
11. Aprīlis 2006 / 18:42
0
ATBILDĒT
Kāpēc nav analizēti Direktīvas 2000/78 nosacījumi? Vai tad Krievijas darba likumdošana ir svarīgāka par ES likumdošanu!?
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Atkārtotu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija
Atbilstoši Krimināllikuma (turpmāk- KL) 24.panta pirmajai daļai noziedzīgu nodarījumu atkārtotība ir tad, ja viena persona izdara divus vai vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu ...
Jautrīte Briede, Uldis Krastiņš, Uldis Ķinis, Ringolds Balodis
Akadēmiskā dzīve
Jauni tiesību zinātņu doktori Latvijā
Jānis Pleps
Domu mantojums
Berga Satversmes grozījumu projekti
Vienīgais principiāli svarīgais Valsts prezidenta kompetences paplašinājums, par ko konsekventi iestājās Arveds Bergs, bija Saeimas atlaišanas tiesības. Šīs tiesības ir nepieciešamas efektīvas neitrālās varas darbības ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu
Informācija
Lietuvā no amata atkāpjas tiesnesis
AUTORU KATALOGS