ŽURNĀLS Tiesību prakse

2005.gada 5.aprīlī

Iedzīvotāju ienākuma nodokli ir pienākums maksāt tām fiziskajām personām, kuras ir individuālo uzņēmumu īpašnieki, kas taksācijas periodā ir guvuši tādus ienākumus, kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.pants (redakcijā, kas spēkā no 2000.gada 1.janvāra), kas paredz nodokļu administrācijas tiesības triju gadu laikā aprēķināt papildus maksājamos nodokļus, ir procesuālā tiesību norma. Tādējādi nodokļu administrācijai, pārbaudot nodokļu maksāšanas pareizību, bija tiesības piemērot šo normu redakcijā, kas bija spēkā procesuālās darbības veikšanas brīdī.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētāja I.Skultāne, senatores E.Vernuša un G.Višņakova rakstveida procesā izskatīja lietu, kas ierosināta pēc Aldas Gedertas sūdzības par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu sakarā ar Aldas Gedertas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2004.gada 6.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Alda Gederta Valsts ieņēmumu dienestam iesniegusi gada ienākumu deklarāciju par 1997. taksācijas gadu.

Valsts ieņēmumu dienests 1998.gada 30. septembrī individuālā uzņēmuma “A. Gedertas privātdārzniecība” īpašniecei Aldai Gedertai iesniedzis paziņojumu Nr.5.2-2/3346 par iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk– paziņojums Nr.5.2-2/3346). Paziņojumā noteikts, ka pēc 1997.gada ienākuma deklarācijas kamerālās pārbaudes par 1997.gadu jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk– IIN) Ls 874,75 apmērā paziņojumā norādītajos termiņos. Paziņojumā arī minēts, ka individuālajam uzņēmumam netiek piemērots likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.