Ja tiek uzskatīts, ka tiesās ir korupcijas pazīmes, lietas tiek izskatītas ilgstoši, nav vienotas tiesu prakses un ir citi trūkumi, tas nozīmē, ka tās ir noteiktas darbības vai bezdarbības sekas, un kādam par to ir jāuzņemas atbildība.
Andris Guļāns, Augstākās tiesas priekšsēdētājs
 Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
Referāts Latvijas Tiesnešu konferencē šā gada 12.maijā.
Ir pagājis tieši gads, kopš iepriekšējās Latvijas tiesnešu konferences. Viens no šīs mūsu pašpārvaldes institūcijas uzdevumiem ir analizēt situāciju tiesu sistēmā. Runāšu par jautājumiem, kas saistīti ar jauno Tiesu iekārtas likumprojektu, tas ir, par tiesu sistēmas attīstības koncepcijas nepieciešamību; par Tieslietu padomes kompetenci un tiesu sistēmas attīstības virzošo spēku; par tiesu sistēmas reformu.
Pirms pāriet pie šo jautājumu plašāka izklāsta, vēlos atzīmēt svarīgākos ar tiesu varu saistītos notikumus laika posmā starp konferencēm.
Spēkā stājies un praksē tiek piemērots jaunais Kriminālprocesa likums (KPL), darbu uzsākuši izmeklēšanas tiesneši. Tas ir bijis intensīvs mācību, likuma apguves un pilnveidošanas process, kas vēl nav pabeigts. Tomēr kopumā jaunā KPL ieviešana ir solis uz priekšu procesuālās likumdošanas attīstībā un kriminālprocesa modernizācijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes