Pie manis griezās Valsts policijas pārstāvis I.Smildziņa kungs saistībā ar problēmām par Ministru kabineta noteikumu projektu "Par noteikta apjoma noslodzes datu nodošanu Valsts policijai, valsts drošības iestādēm un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam". I.Smildziņa kungs pastāstīja, ka projekts divas reizes ir noraidīts valsts sekretāru sanāksmē.1 Viņš atsūtīja visus nepieciešamos dokumentus un lūdza izteikt savu viedokli, kā atrisināt problēmu.
Dr.iur. Uldis Ķinis, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs
 Foto: Normunds Mežiņs, A.F.I. |
Pie manis griezās Valsts policijas pārstāvis I.Smildziņa kungs saistībā ar problēmām par Ministru kabineta noteikumu projektu “Par noteikta apjoma noslodzes datu nodošanu Valsts policijai, valsts drošības iestādēm un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam”. I.Smildziņa kungs pastāstīja, ka projekts divas reizes ir noraidīts valsts sekretāru sanāksmē.1 Viņš atsūtīja visus nepieciešamos dokumentus un lūdza izteikt savu viedokli, kā atrisināt problēmu.
Uzzināju, ka Iekšlietu ministrijas vadībā strādā šim mērķim speciāli izveidota darba grupa. Noteikumu projekts tiek gatavots, pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma (ESL) 19.panta “Elektronisko sakaru komersanta (turpmāk – ESK) pienākumi” 11.punktu, kas noteic, ka elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt noslodzes datu glabāšanu trīs gadus, kā arī Ministru kabineta paredzētajā kārtībā noteikta apjoma noslodzes datu nodošanu Valsts policijai, valsts drošības iestādēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ja attiecīgie dienesti to pieprasa.2 Noteikumu projekts tiek gatavots, arī pamatojoties uz ES 2006.gada 15.marta Direktīvu 2006/24/EK “Par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK”.
Iepazīstoties ar atsūtītajiem dokumentiem, identificēju vairākas problēmas, par kurām, manuprāt, nepieciešama plašāka diskusija, tāpēc nolēmu tam veltīt šo rakstu.
Noslodzes datu saglabāšanas pienākums
Latvijas Kriminālprocesa kodekss (KPK) šādu normu neparedzēja. Tādēļ nereti policijas darbiniekiem, kas izmeklē nodarījumus, kas saistīti ar automatizēto datu apstrādi, bija lielas grūtības saņemt no ESK nepieciešamo informāciju par noslodzes datiem, to skaitā logfailiem, kas savukārt varēja palīdzēt cīņā ar šiem nodarījumiem. Šīs kategorijas noziedzīgo nodarījumu skaitam ir tendence pieaugt. Tādēļ ir svarīgi iekļaut likumā tādas normas, kas palīdzētu tiesību aizsardzības institūcijām reaģēt uz šādiem gadījumiem un atklāt šādus nodarījumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes