ŽURNĀLS Tiesību prakse

6. Jūnijs 2006 /Nr.22 (425)

Par radio un televīzijas padomes kompetenci
1 komentāri

Par radio un televīzijas padomes kompetenci

Radio un televīzijas likuma 46.panta trešā daļa

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums

Lieta SKA – 226

2006.gada 11.aprīlī

Administratīvo tiesu kompetencē ir izvērtēt tādu izpildvaras rīcību, kas pieļauta valsts pārvaldes jomā. Nav nozīmes tam, vai konkrētā institūcija, kuras darbība vai lēmums tiek pārsūdzēts, institucionāli iekļaujas valsts pārvaldē. Administratīvā procesa likuma izpratnē iestādes jēdziens piemērojams, ievērojot tā funkcionālo aspektu.

Proti, ir būtiski, vai saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem tiesību subjekts konkrētajā gadījumā ir apveltīts ar varu valsts pārvaldes jomā. Valsts sabiedriskās raidorganizācijas izveido kā bezpeļņas uzņēmējsabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību). Šo sabiedrisko raidorganizāciju dibināšanas, reģistrācijas un darbības noteikumus nosaka uzņēmējdarbību regulējošie normatīvie akti. Tādējādi valsts, dibinot sabiedriskās raidorganizācijas un nodrošinot to darbību, veic komercdarbību un līdz ar to darbojas privāto tiesību jomā. Nacionālās radio un televīzijas padome veic valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Radio dalībnieku pilnsapulces funkcijas, tostarp apstiprina tās statūtus, ieceļ ģenerāldirektoru, izveido revīzijas komisiju un apstiprina valdes sastāvu.

No minētā izriet, ka Padomes kā valsts kapitāla daļu turētājas kompetence attiecībā uz Latvijas Radio ir tikai un vienīgi privāttiesiska rakstura. Tas attiecas arī uz ģenerāldirektora iecelšanu, jo šajā gadījumā lēmumu attiecībā uz Latvijas Radio kā komercsabiedrību Padome pieņēmusi kā šīs komercsabiedrības kapitāla daļu turētāja, izlemjot, ar kuru pretendentu noslēdzams darba līgums.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Zigis
7. Jūnijs 2006 / 17:48
0
ATBILDĒT
Un tā jau kurā lieta - vispārējās jurisdikacijas tiesa pasaka, ka lieta skatāma administrtaīvā procesā, savukārt tie - nu nē, tas nav administratīvai process. Bieži vien tas ir tikai dēļ lietas sarežģītības, jo neviens negrib ap to ņemties. Rodas jautājums vai tiešām tā ir tiesiska valsts, kurā dzīvojam, ja pat tiesas nevar sadalīt savu kompetenci? Ko tad var gribēt no privātpersonām?
visi numura raksti
Uldis Ķinis
Skaidrojumi. Viedokļi
Datordati kriminālprocesā: tiesiskās problēmas
Pie manis griezās Valsts policijas pārstāvis I.Smildziņa kungs saistībā ar problēmām par Ministru kabineta noteikumu projektu "Par noteikta apjoma noslodzes datu nodošanu Valsts policijai, valsts drošības iestādēm un Korupcijas ...
Aiga Antone
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas datu aizsardzība, reģistrējot nekustamu īpašumu
Šā raksta pamatā ir piedzīvotais nelielā, bet, pēc autores ieskata, būtiskā cīņā par tiesībām uz likuma normu ievērošanu zemesgrāmatu tiesneša darbībā. Šā procesa rezultātā nācās pārliecināties, ka atsevišķu likuma normu ...
4 komentāri
Gaida Zirdziņa
Eiropas telpā
Eiropas Kopienu tiesas spriedumi latviešu valodā
Ar prieku jāpaziņo, ka Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC) ir pabeidzis Eiropas Kopienu tiesas (turpmāk- EKT vai Tiesa) un Pirmās instances tiesas (PIT) vēsturisko spriedumu (turpmāk- EKT spriedumi) tulkošanu latviešu valodā.
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Nekustamā īpašuma labticīga iegūšana
Gan juridiskajā literatūrā, gan tiesu praksē nav vienprātības par labticības jēdzienu. Daži uzskata, ka labticība ir definējama negatīvi,62 t.i., kā lietas iegūšanas tiesisko šķēršļu nezināšana, turpretim citi uzsver ...
Informācija
Vēlēs Satversmes tiesas vadību
AUTORU KATALOGS