ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Augusts 2006 /Nr.30 (433)

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā
Dr.iur.
Ārija Meikališa
LU Juridiskās fakultātes profesore 
Dr.iur.
Kristīne Strada-Rozenberga
LU Juridiskās fakultātes profesore 

Rakstu kopas "Pārmaiņu laiks kriminālprocesā" pēdējo rakstu veltīsim trim kriminālprocesa vispārīgās daļas institūtiem- procesuālajiem termiņiem, procesuālajiem dokumentiem un mantisko jautājumu risinājumam kriminālprocesā. Arī šajos trijos jautājumu blokos ir notikušas izmaiņas, kas atsevišķos gadījumos vērtējamas kā ļoti būtiskas. Tāpat arī šo kriminālprocesuālo institūtu tiesiskajā reglamentācijā saskatāmas zināmas aktuālas un problemātiskas nianses, kurām arī secīgi pievērsīsimies šajā rakstā.

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā

 

VI. Procesuālie termiņi, dokumenti un mantiskie jautājumi

Dr.iur. Ārija Meikališa, LPA rektore, profesore, Dr.iur. Kristīne Strada–Rozenberga, LU asociētā profesore

01.JPG (14627 bytes) 02.JPG (11681 bytes)

Foto: no personiskā arhīva

Publikācijas “Pārmaiņu laiks kriminālprocesā” iepriekšējos rakstus sk.: “Jurista Vārda” šā gada Nr.8, 11, 20, 21, 23, 26.

Rakstu kopas “Pārmaiņu laiks kriminālprocesā” pēdējo rakstu veltīsim trim kriminālprocesa vispārīgās daļas institūtiem– procesuālajiem termiņiem, procesuālajiem dokumentiem un mantisko jautājumu risinājumam kriminālprocesā. Arī šajos trijos jautājumu blokos ir notikušas izmaiņas, kas atsevišķos gadījumos vērtējamas kā ļoti būtiskas. Tāpat arī šo kriminālprocesuālo institūtu tiesiskajā reglamentācijā saskatāmas zināmas aktuālas un problemātiskas nianses, kurām arī secīgi pievērsīsimies šajā rakstā.

 

1. Kriminālprocesuālie termiņi

Kriminālprocesuālo termiņu tiesiskā reglamentācija bija iekļauta KPK 8.nodaļas “Termiņi un tiesu izdevumi” 90. un 91.pantā. KPL procesuālajiem termiņiem veltīta 5.sadaļas 18.nodaļa “Procesuālie termiņi”, kurā iekļauti pieci panti. Tādējādi uzskatāmi redzams, ka KPL procesuālajiem termiņiem atvēlēts vairāk uzmanības un tie reglamentēti sīkāk. KPK pats procesuālā termiņa jēdziens netika atklāts, savukārt KPL 18.nodaļa sākas ar 312.pantu, kurā ietverts procesuālā termiņa definējums: “Procesuālais termiņš ir šajā likumā paredzētajā kārtībā noteikts periods (vai brīdis), kura laikā (vai kuram iestājoties) kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas darbības vai atturēties no to veikšanas.” Šajā definīcijā atklāta procesuālā termiņa būtība, proti, ka tas ir laiks, kurš atvēlēts tiesību realizācijai vai pienākumu izpildei, kurš tiek noteikts likumā paredzētā kārtībā un var tikt noteikts divējādi– kā periods (t.s. termiņi–periodi) un kā brīdis (t.s. termiņi–momenti).

KPL 313. pants un KPL 314.pants veltīts procesuālā termiņa sākuma noteikšanai un procesuālā termiņa aprēķināšanai. KPL 313.p.1.d. veltīta t.s. termiņiem–momentiem un faktiski tajā ietvertā norāde attiecināma ne tikai uz termiņa sākumu, bet ir vērtējama kā vispārīga norāde attiecībā uz termiņu momentu būtību. Tātad “ja procesuālais termiņš nosaka kādas procesuālās darbības veikšanu pirms vai pēc citas procesuālās darbības vai sakarā ar šajā likumā noteikta notikuma iestāšanos, vai vienlaikus ar citu procesuālo darbību, tad tas ir saistīts ar noteikto notikumu un uz to neattiecas šā likuma 314.pantā paredzētie termiņu aprēķināšanas noteikumi”. Tādējādi KPL 314.pantā paredzētais termiņu aprēķināšanas modelis attiecināms uz t.s. termiņiem–periodiem. Šo termiņu sākumu raksturo KPL 313.p.2., 3.daļa, saskaņā ar kuru šo termiņu sākums:

– var būt tieši norādīts likumā;

– var nebūt tieši norādīts likumā un tādā gadījumā par tā sākumu uzskatāms brīdis, kad izveidojas tās kriminālprocesuālās attiecības, kuru dēļ šis termiņš noteikts.

Savukārt par kriminālprocesuālo attiecību izveidošanās brīdi uzskatāms brīdis, kad procesā iesaistītā persona ir uzzinājusi vai tai bija jāuzzina par konkrētu procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos.

Vispārīgie termiņa–perioda tecējuma un beigu aspekti noteikti KPL 314.pantā. Šo jautājumu tiesiskā reglamentācija līdz 2005.gada 1.oktobrim bija ietverta KPK 80.pantā. Šobrīd saskaņā ar KPL 314.p.1.d., aprēķinot stundās vai dienās noteiktos termiņus, neņem vērā to stundu vai dienu, kurā termiņš sācies. Arī KPK 90.p.1d. bija paredzēts šāds noteikums. Stundās un dienās noteiktā termiņa beigu moments KPK tieši atrunāts netika, savukārt KPL paredzēts, ka “termiņš beidzas, iztekot attiecīgā perioda pēdējai pilnajai stundai, ja termiņš noteikts stundās, vai iztekot pēdējai diennaktij, ja termiņš noteikts dienās”. Attiecībā uz mēnešos noteikta termiņa tecējumu reglamentācija KPL un KPK ir līdzīga un saskaņā ar to mēnešos noteikts termiņš beidzas mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja mēnesī nav attiecīgā datuma,– attiecīgā mēneša pēdējā datumā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Eltermane
Skaidrojumi. Viedokļi
"Īres griesti", to formulējums likumā un piemērošana praksē
Tomēr, ja lasām likuma "Par dzīvojamo telpu īri" pārejas noteikumu 4.punktu, skaidri redzam, ka tajā nav norādes par to, ka īres maksas apmērs ir noteikts par mēnesi. Saskaņā ar tiesību normu iztulkošanas gramatisko metodi1 iepriekš ...
4 komentāri
Edgars Strautiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Ievads ārvalsts likuma piemērošanā
Nav gan ziņu par to, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tiesā civillietas izskatīšanā jelkad būtu bijis piemērots ārvalsts likums, kas savukārt rada zināmu pamatu apšaubīt mūsu tiesnešu spēju pēkšņi, rodoties tādai ...
2 komentāri
Tiesību prakse
Civilprocesuālo tiesību normu piemērošana
Informācija
Izvirza tiesneša amata kandidātus
Informācija
Izstrādās Administratīvo sodu likumu
AUTORU KATALOGS