ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Oktobris 2006 /Nr.39 (442)

Pašvaldības domes priekšsēdētāja institūta raksturojums
1 komentāri
Dr.iur.
Artis Stucka
zvērināts advokāts 

Autors praksē ir saskāries ar interesantu situāciju, kad sabiedrībā pašvaldības veiksmīga darbība bieži tiek identificēta ar pašvaldības domes priekšsēdētāja veiksmīgu darbību un trūkumus pašvaldības darbā saista ar nekompetenta priekšsēdētāja atrašanos domes priekšgalā.3 Tāpat pašvaldības domes atbildība bieži vien tiek identificēta ar pašvaldības domes priekšsēdētāja atbildību, jo priekšsēdētājam pašvaldībā, pēc lielas sabiedrības daļas uzskata, ir "jāatbild par visu", īpaši par pašvaldības domes pieļautām kļūdām.

Pašvaldības domes priekšsēdētāja institūta raksturojums

05_STUCKA.JPG (10571 bytes)

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Mg. iur. Artis Stucka, LPA Valsts tiesisko zinātņu katedras lektors

 

Vietējās pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) ietilpst valsts pārvaldes iestāžu sistēmā, un tām piemīt visas valsts pārvaldes iestādēm raksturīgās vispārējās pazīmes.1 Starp citiem valsts pārvaldes iestāžu veidiem pašvaldības izceļ to individuālās pazīmes.2 Viena no būtiskajām pazīmēm ir tā, ka pašvaldības lēmējinstitūcija (līdzīgi kā valsts lēmējinstitūcija – parlaments) savu leģitimitāti iegūst tautas nobalsošanas rezultātā, kad noteiktas valsts teritorijas iedzīvotāji savas lemšanas tiesības attiecīgās pašvaldības teritorijā vietējā līmenī (autonomā kompetence) un valsts līmenī (deleģētā kompetence) nodod ievēlētam lēmējorgānam – pašvaldības domei, kas pilda vietējā “parlamenta” lomu, izlemjot svarīgākos vietējās nozīmes jautājumus. Protams, pašvaldības “parlamentam” ir arī savs vadītājs – pašvaldības domes priekšsēdētājs, kas ir pašvaldības domes vadītājs un augstākā pašvaldības amatpersona.

Autors praksē ir saskāries ar interesantu situāciju, kad sabiedrībā pašvaldības veiksmīga darbība bieži tiek identificēta ar pašvaldības domes priekšsēdētāja veiksmīgu darbību un trūkumus pašvaldības darbā saista ar nekompetenta priekšsēdētāja atrašanos domes priekšgalā.3 Tāpat pašvaldības domes atbildība bieži vien tiek identificēta ar pašvaldības domes priekšsēdētāja atbildību, jo priekšsēdētājam pašvaldībā, pēc lielas sabiedrības daļas uzskata, ir “jāatbild par visu”, īpaši par pašvaldības domes pieļautām kļūdām.

 Šā raksta uzdevums ir noskaidrot šāda viedokļa pamatotību, jo atsevišķas sabiedrībā pastāvošās tendences, pārvērtējot pašvaldības domes priekšsēdētāja pilnvaras, liek apšaubīt to, vai sabiedrībai ir pietiekama izpratne par publiskās administrēšanas jautājumiem pašvaldību pārvaldības jomā, nonākot pie, iespējams, kļūdainiem slēdzieniem.

Praksē ir samērā sarežģīti nošķirt pašvaldības domes un tās priekšsēdētāja kompetences (īpaši atbildības) jomas. Tāpēc, lai to varētu noskaidrot, ir jāzina, kā pašvaldības lēmējinstitūcijas un tās vadītāja kompetence ir nošķirta ārvalstīs (I), cik veiksmīgi tā ir pārņemta Latvijā un vai šis regulējums ir pietiekams (II), kā arī jāpiedāvā redzējums pašvaldību darbību reglamentējošā tiesiskā regulējuma uzlabošanai (II D).

 

I. Pašvaldības lēmējinstitūcijas ārvalstīs un pašvaldības domes priekšsēdētāja institūta nozīme

Teorijā, pamatojoties uz vietējo pašvaldību un centrālās varas savstarpējām attiecībām, tiek izšķirtas vairākas pašvaldību sistēmas. Par vadošajām tiek uzskatītas municipālā (anglosakšu) (A) un bipolārā jeb romāņu – ģermāņu sistēma (B).

(A) Municipālā (anglosakšu) pašvaldību sistēma

Tā ir attīstījusies Lielbritānijā, darbojas ASV, Austrijā, Kanādā, Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā un arī Latvijā.

Sistēmu raksturo tas, ka: pašvaldībā darbojas koleģiāla pārstāvniecības institūcija, ko ievēlē vietējie iedzīvotāji, kurai pašvaldībā ir augstākā lēmējvara un kontroles vara; padomes priekšgalā atrodas padomes vadītājs (mērs, priekšsēdētājs), kuru dažādās valstīs var ievēlēt atšķirīgi – iedzīvotāji vai padome; pašvaldības padomes kompetenci raksturo princips, ka pašvaldību institūcijas drīkst darīt tikai to, kas noteikts likumā; nepastāv ievēlēto institūciju (padome un priekšsēdētājs) hierarhija; pašvaldību funkciju izpildi likuma ietvaros kontrolē īpaša pašvaldību ministrija; valsts deleģēto funkciju izpildi – nozaru ministrijas; pašvaldību pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā gan pēc valsts institūciju, gan pēc privātpersonu iniciatīvas.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ivita Gaile
5. Oktobris 2006 / 11:44
0
ATBILDĒT
Vērtīgs skaidrojums!
visi numura raksti
Jānis Pleps, Lauris Liepa
Skaidrojumi. Viedokļi
Lai advokātu darbs būtu profesionāls un ētisks
Šā gada laikā plašu sabiedrības uzmanību ir izpelnījušies vairāki gadījumi, kad zvērināti advokāti ir vainoti profesionālās ētikas pārkāpumos un notikusi viņu rīcības izvērtēšana. Kopš 2004.gada grozījumiem Advokatūras ...
Juridiskā literatūra
Grāmata par starptautiskajām komerctiesībām
Elīna Eihmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Kad saduras vārda brīvība un personas gods un cieņa
Antīkajā pasaulē par ķengājošu dziesmu sacerēšanu sodīja ar nāvi, savukārt Sv. Romas impērijas imperators Kārlis V savā kodeksā pat bija noteicis, ka vainīgajam, kurš nepatiesi apsūdzējis otru kādā noziegumā, pašam jāsaņem ...
3 komentāri
Juridiskā literatūra
Jauns izdevums autortiesībās
Andrejs Voroncovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Diplomātiskās misijas kompetence informācijas iegūšanā
Mūsdienās, attīstoties globalizācijai un padziļinoties sadarbībai starp dažādām valstīm, arvien pieaug starptautiskās diplomātijas nozīme. Lielas un mazas pasaules valstis kļuvušas savstarpēji ciešāk saistītas un notikumi, kas ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS