ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldības domes priekšsēdētāja institūta raksturojums

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Mg. iur. Artis Stucka, LPA Valsts tiesisko zinātņu katedras lektors

Vietējās pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) ietilpst valsts pārvaldes iestāžu sistēmā, un tām piemīt visas valsts pārvaldes iestādēm raksturīgās vispārējās pazīmes.¹ Starp citiem valsts pārvaldes iestāžu veidiem pašvaldības izceļ to individuālās pazīmes.² Viena no būtiskajām pazīmēm ir tā, ka pašvaldības lēmējinstitūcija (līdzīgi kā valsts lēmējinstitūcija – parlaments) savu leģitimitāti iegūst tautas nobalsošanas rezultātā, kad noteiktas valsts teritorijas iedzīvotāji savas lemšanas tiesības attiecīgās pašvaldības teritorijā vietējā līmenī (autonomā kompetence) un valsts līmenī (deleģētā kompetence) nodod ievēlētam lēmējorgānam – pašvaldības domei, kas pilda vietējā “parlamenta” lomu, izlemjot svarīgākos vietējās nozīmes jautājumus. Protams, pašvaldības “parlamentam” ir arī savs vadītājs – pašvaldības domes priekšsēdētājs, kas ir pašvaldības domes vadītājs un augstākā pašvaldības amatpersona.

Autors praksē ir saskāries ar interesantu situāciju, kad sabiedrībā pašvaldības veiksmīga darbība bieži tiek identificēta ar pašvaldības domes priekšsēdētāja veiksmīgu darbību un trūkumus pašvaldības darbā saista ar nekompetenta priekšsēdētāja atrašanos domes priekšgalā.³ Tāpat pašvaldības domes atbildība bieži vien tiek identificēta ar pašvaldības domes priekšsēdētāja atbildību, jo priekšsēdētājam pašvaldībā, pēc lielas sabiedrības daļas uzskata, ir “jāatbild par visu”, īpaši par pašvaldības domes pieļautām kļūdām.

 Šā raksta uzdevums ir noskaidrot šāda viedokļa pamatotību, jo atsevišķas sabiedrībā pastāvošās tendences, pārvērtējot pašvaldības domes priekšsēdētāja pilnvaras, liek apšaubīt to, vai sabiedrībai ir pietiekama izpratne par publiskās administrēšanas jautājumiem pašvaldību pārvaldības jomā, nonākot pie, iespējams, kļūdainiem slēdzieniem.

Praksē ir samērā sarežģīti nošķirt pašvaldības domes un tās priekšsēdētāja kompetences (īpaši atbildības) jomas. Tāpēc, lai to varētu noskaidrot, ir jāzina, kā pašvaldības lēmējinstitūcijas un tās vadītāja kompetence ir nošķirta ārvalstīs (I), cik veiksmīgi tā ir pārņemta Latvijā un vai šis regulējums ir pietiekams (II), kā arī jāpiedāvā redzējums pašvaldību darbību reglamentējošā tiesiskā regulējuma uzlabošanai (II D).

I. Pašvaldības lēmējinstitūcijas ārvalstīs un pašvaldības domes priekšsēdētāja institūta nozīme

Teorijā, pamatojoties uz vietējo pašvaldību un centrālās varas savstarpējām attiecībām, tiek izšķirtas vairākas pašvaldību sistēmas. Par vadošajām tiek uzskatītas municipālā (anglosakšu) (A) un bipolārā jeb romāņu – ģermāņu sistēma (B).

(A) Municipālā (anglosakšu) pašvaldību sistēma

Tā ir attīstījusies Lielbritānijā, darbojas ASV, Austrijā, Kanādā, Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā un arī Latvijā.

Sistēmu raksturo tas, ka: pašvaldībā darbojas koleģiāla pārstāvniecības institūcija, ko ievēlē vietējie iedzīvotāji, kurai pašvaldībā ir augstākā lēmējvara un kontroles vara; padomes priekšgalā atrodas padomes vadītājs (mērs, priekšsēdētājs), kuru dažādās valstīs var ievēlēt atšķirīgi – iedzīvotāji vai padome; pašvaldības padomes kompetenci raksturo princips, ka pašvaldību institūcijas drīkst darīt tikai to, kas noteikts likumā; nepastāv ievēlēto institūciju (padome un priekšsēdētājs) hierarhija; pašvaldību funkciju izpildi likuma ietvaros kontrolē īpaša pašvaldību ministrija; valsts deleģēto funkciju izpildi – nozaru ministrijas; pašvaldību pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā gan pēc valsts institūciju, gan pēc privātpersonu iniciatīvas.