ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Decembris 2006 /Nr.49 (452)

Tiesa ir neatkarīga un nav politiski ietekmējama
Satversmes tiesas pirmie desmit gadi
1 komentāri

"Jurista Vārds" jau kopš paša Satversmes tiesas darbības sākuma ir plaši atspoguļojis šīs institūcijas darbu, kā arī publicējis tiesas procesa un spriedumu skaidrojumus un komentārus. Tādēļ likumsakarīgi, ka vēlējāmies dzirdēt šīs institūcijas faktiskā izveidotāja un līdzšinējā vadītāja viedokli par aizvadītajiem desmit gadiem, nozīmīgākajiem notikumiem un spriedumiem, Satversmes tiesas vietu un lomu citu konstitucionālo institūciju vidū, kā arī nākotnes uzdevumiem. Neuzdots nepalika arī daudzus urdošais jautājums- ko Aivars Endziņš nolēmis darīt pēc sava pilnvaru termiņa beigām? Vai viņš pretendēs uz kādu augstu valsts amatu, pievērsīsies politikai vai varbūt rakstīs memuārus par Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatā pieredzēto?

Tiesa ir neatkarīga un nav politiski ietekmējama

 

Satversmes tiesas pirmie desmit gadi

 

Dr.iur. AIVARS ENDZIŅŠ, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, intervijā “Jurista Vārda” galvenajai redaktorei Dinai Gailītei

 

Šī gada decembrī aprit desmit gadi, kopš darbu sāka Satversmes tiesa, un šī konstitucionālās uzraudzības orgāna pirmā apaļā jubileja tika atzīmēta ar starptautisku zinātnisku konferenci, kas bija veltīta Satversmes tiesas lomai Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto vērtību aizsardzībai un, pulcinot Latvijas un ārvalstu tiesību zinātniekus un praktiķus, notika 8. un 9.decembrī. Svinību nobeigumā  – svētku pasākums pagājušajā sestdienā Latviešu biedrības namā.

Nozīmīgākie fakti: Satversmes tiesas likums Saeimā tika pieņemts 1996.gada 5.jūnijā un atbilstoši grozīta arī Satversme. Šim notikumam pusgada garumā sekoja partiju cīņas par saviem kandidātiem uz tiesnešu amatiem. Parlaments spēja vienoties tikai par sešiem pretendentiem, un tiesa darbu sāka nepilnā sastāvā: Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Ilma Čepāne, Andrejs Lepse, Ilze Skultāne un Anita Ušacka. Tā paša gada nogalē – 11.decembrī – notika pirmā tiesas sēde, ko ievadīja tā laika tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un kas uzskatāma par tiesas darba sākumpunktu. Tika ievēlēts tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Endziņš.

Satversmes tiesas darbības sākumu ierobežoja pieticīgās finanses un šaurība bijušajā Ministru prezidenta biedra birojā kādā Rīgas dzīvoklī, kur, kā tolaik atzina viens no tiesnešiem, “nav pat pakaramo, kur izkārt krāšņās tiesnešu mantijas”.1 Taču 1999.gada martā, klātesot Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ministru prezidentam Vilim Krištopanam, tika atklāts institūcijai pienācīgi plašais un reprezentablais nams J.Alunāna ielā 1.

1997.gadā tika izstrādāts Satversmes tiesas reglaments, bet 28.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
P.S.
13. Decembris 2006 / 09:39
0
ATBILDĒT
...uzsākot izmantot tiesas spriešanā vispārējo tiesību principus.



Vai nu te trūkst vismaz viena burta,vai kaut kas mainījies un es to neesmu pamanījis.
visi numura raksti
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Ar zinātnisku konferenci atzīmē Satversmes tiesas jubileju
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāda ir tiesībsarga vieta mūsdienu valstī
Iekams notiek intensīvi tiesībsarga amata kandidātu meklējumi, Valsts cilvēktiesību birojs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā 4.decembrī rīkoja plašu konferenci par ombuda institūciju demokrātiskā un tiesiskā ...
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas raisošs likumprojekts
Jau vairākas nedēļas Latvijas plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā plaši tiek apspriests Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts "Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai".
Dina Gailīte, Andris Grūtups
Skaidrojumi. Viedokļi
Nav pieļaujami izņēmumi likumā pēc nacionālā principa
Tas radītu bīstamu ķēdes reakciju, jo ar ko gan krievi vai latvieši sliktāki par ebrejiem un kādēļ gan viņi uz nacionālā principa pamata nevarētu prasīt mantu, kas piederējusi viņu tautas brāļiem un kurai nav bijis mantinieku?
3 komentāri
Aleksejs Dimitrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Privāto tiesību skatpunkts nesniedz pareizās atbildes
Likumprojekta mērķis nav sais­tīts ar to, ka Latvija kā valsts būtu uzņēmusies atbildību par holokaustu un represijām pret ebreju kopienu.
3 komentāri
AUTORU KATALOGS