ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Decembris 2006 /Nr.49 (452)

Nav pieļaujami izņēmumi likumā pēc nacionālā principa
3 komentāri

Tas radītu bīstamu ķēdes reakciju, jo ar ko gan krievi vai latvieši sliktāki par ebrejiem un kādēļ gan viņi uz nacionālā principa pamata nevarētu prasīt mantu, kas piederējusi viņu tautas brāļiem un kurai nav bijis mantinieku?

Nav pieļaujami izņēmumi likumā pēc nacionālā principa

04.JPG (8634 bytes)
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Tas radītu bīstamu ķēdes reakciju, jo ar ko gan krievi vai latvieši sliktāki par ebrejiem un kādēļ gan viņi uz nacionālā principa pamata nevarētu prasīt mantu, kas piederējusi viņu tautas brāļiem un kurai nav bijis mantinieku?

 

Andris Grūtups, zvērināts advokāts, intervijā “Jurista Vārda” galvenajai redaktorei Dinai Gailītei

 

 – Mūsu saruna notiek 23.novembrī, un tieši šodien Saeima ir lēmusi noraidīt un nenodot izskatīšanai komisijās Ministru kabineta virzīto likumprojektu “Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai”. Jūs bijāt viens no retajiem juristiem, kurš aktīvi publiski iebilda pret šo valdības iniciatīvu. Kaut arī konkrētais likumprojekts nav guvis politisko atbalstu, tomēr var pieņemt, ka līdz ar to jautājums par to, kas notiks ar neatgūtajiem ebreju īpašumiem Latvijā, nav zaudējis aktualitāti.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
drit_vai_kociņ
14. Decembris 2006 / 16:25
0
ATBILDĒT
"zvanījuši vairāki ievērojami Latvijas ebreju uzņēmēji". Es gan viņu vietā tik droši nezvanītu. AG šādas telefon sarunas mēdz ierakstīt un pāc tām par tām stāstīt tiesas sēdēs.
ELMO
13. Decembris 2006 / 09:06
0
ATBILDĒT
Ļoti vienkārši, bet saprotami!
perplexi
12. Decembris 2006 / 22:33
0
ATBILDĒT
Es nezinu, vai tās "ebreju kompensācijas" ir taisnīgas, vajadzīgas un pareizi formulētas. Bet manuprāt, tas, ko Grūtups dara visa šī pašsaceltā skandāla sakarā, ir skaidrojams ar vēlmi ar netīriem paņēmieniem balināt savu reputāciju.



Ja jurisprudencē katrs izņēmums no vispārējās kārtības tiktu pasludināts par netaisnīgu un nelikumīgu, tad nebūtu iespējams kaut vai noteikt jaunus pabalstus (jo tas neizbēgami kādu sociālu grupu priviliģē attiecībā pret kādām citām, iespējams, līdzīgām) vai diferencēt nodokļus. Kas attiecas uz izņēmumiem likumos pēc nacionālā principa, ieteiktu paskatīties ikgadējā valsts budžeta likumā, kādās proporcijās tiek atbalstīti latviešu kori/teātri iepretīm mazākumtautību koriem/teātriem. Proporcijas noteikti nesakritīs ar Latvijas iedzīvotāju/nodokļu maksātāju etnisko dalījumu. Taču tāda ir valsts politika.



Ja valsts uz šī fona izlemj kādu mazākumtautību grupu īpaši pabalstīt - vienalga, vai tie ir ebreji, baltkrievi vai poļi - neredzu tur nekā nosodāma.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Aivars Endziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesa ir neatkarīga un nav politiski ietekmējama
Satversmes tiesas pirmie desmit gadi
"Jurista Vārds" jau kopš paša Satversmes tiesas darbības sākuma ir plaši atspoguļojis šīs institūcijas darbu, kā arī publicējis tiesas procesa un spriedumu skaidrojumus un komentārus. Tādēļ likumsakarīgi, ka vēlējāmies dzirdēt ...
1 komentāri
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Ar zinātnisku konferenci atzīmē Satversmes tiesas jubileju
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāda ir tiesībsarga vieta mūsdienu valstī
Iekams notiek intensīvi tiesībsarga amata kandidātu meklējumi, Valsts cilvēktiesību birojs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā 4.decembrī rīkoja plašu konferenci par ombuda institūciju demokrātiskā un tiesiskā ...
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas raisošs likumprojekts
Jau vairākas nedēļas Latvijas plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā plaši tiek apspriests Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts "Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai".
Aleksejs Dimitrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Privāto tiesību skatpunkts nesniedz pareizās atbildes
Likumprojekta mērķis nav sais­tīts ar to, ka Latvija kā valsts būtu uzņēmusies atbildību par holokaustu un represijām pret ebreju kopienu.
3 komentāri
AUTORU KATALOGS