ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Janvāris 2007 /Nr.2 (455)

Iekšējie normatīvie akti: administratīvā prakse un ceļš uz tiesisku valsti
2 komentāri

Ar jēdzienu "iekšējais normatīvais akts" apzīmē vienu no tiesību aktu jeb normatīvo aktu veidiem. Tas ir patstāvīgs tiesību akts, kas izdots nenoteikta skaita gadījumu vienveidīgai un vairākkārtīgai noregulēšanai1 un kas, atšķirībā no ārējā normatīvā akta, ir saistošs tikai tām personām, kuras ir institucionāli padotas iekšējā normatīvā akta izdevējam. Izpratne par jēdziena "iekšējais normatīvais akts" saturu ir svarīga, lai zinātu, kā un kad iekšējais normatīvais akts pielietojams, kā arī kā tas ir jāizstrādā un jāizdod.

Iekšējie normatīvie akti: administratīvā prakse un ceļš uz tiesisku valsti

LL.M Kristīne Jarinovska, LU Juridiskās fakultātes doktorante

 

02.JPG (10247 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Kopš brīža, kad stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75.panta trešā daļa, 76.panta otrā daļa un 77.panta pirmā daļa, proti, kopš 2004.gada 1.janvāra, ir pagājuši vairāk nekā divi gadi. Pa šo laiku valsts pārvaldē ir nostiprinājusies izpratne par to, kas ir valsts pārvaldes izdoti iekšējie normatīvie akti (turpmāk – iekšējie normatīvie akti), kāda ir to loma valsts pārvaldē un kādi – iekšējo normatīvo aktu izdošanas pamats un nosacījumi. Papildus iepriekš minētajam ir ne tikai izveidojusies, bet arī nostiprinājusies administratīvā prakse iekšējo normatīvo aktu izstrādē. Turklāt līdz ar izpratni par iekšējiem normatīvajiem aktiem ir izveidojusies un padziļinājusies izpratne par ārējiem normatīvajiem aktiem.

Šī raksta mērķis ir, pirmkārt, norādīt uz to, kas ir iekšējie normatīvie akti un kāda ir to loma valsts pārvaldē. Otrkārt, raksta mērķis ir arī ieskicēt labo administratīvo praksi iekšējo normatīvo aktu izstrādē. Visbeidzot, raksta mērķis ir arī norādīt uz to, kāda līdz šim bijusi iekšējo normatīvo aktu loma Latvijas tiesiskās sistēmas pilnveidē.

Ar jēdzienu “iekšējais normatīvais akts” apzīmē vienu no tiesību aktu jeb normatīvo aktu veidiem. Tas ir patstāvīgs tiesību akts, kas izdots nenoteikta skaita gadījumu vienveidīgai un vairākkārtīgai noregulēšanai1 un kas, atšķirībā no ārējā normatīvā akta, ir saistošs tikai tām personām, kuras ir institucionāli padotas iekšējā normatīvā akta izdevējam. Izpratne par jēdziena “iekšējais normatīvais akts” saturu ir svarīga, lai zinātu, kā un kad iekšējais normatīvais akts pielietojams, kā arī kā tas ir jāizstrādā un jāizdod.

Iekšējais normatīvais akts ir viens no instrumentiem, kā organizēt valsts pārvaldi, lai tā spētu savā rīcībā nodrošināt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minēto principu ievērošanu, kā arī citos tiesību avotos atrodamo attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei saistošo tiesību normu izpildi. Ar iekšēja normatīvā akta palīdzību valsts pārvaldē tiek iedibināta vienveidīga rīcība vienādos gadījumos. Līdz ar to tiek veicināta tiesiskā noteiktība valsts pārvaldē, kā arī valsts civildienesta neitralitāte lēmumu pieņemšanā. Tādēļ, izdodot, grozot vai atceļot iekšējos normatīvos aktus, valsts pārvaldes iestādes vadītājs uzņemas lielu atbildību, jo tieši no tā, kāds būs iekšējais normatīvais akts, ir atkarīgs arī tas, kā valsts pārvaldes iestāde darbosies.

Apsverot, vai un kāds izdodams iekšējais normatīvais akts, valsts pārvaldes iestādes vadītājam jāizvērtē vairāki apstākļi. Pirmkārt, ir jāanalizē pastāvošā administratīvā prakse valsts pārvaldes iestādē, lai konstatētu, vai tā nodrošina vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos, vai tā ir apmierinoša, vai pastāv nepieciešamība to uzlabot un normatīvi nostiprināt. Otrkārt, ir jāizvērtē, kuru jautājumu noregulēšana ir neatliekama un kuru jautājumu noregulēšana var gaidīt.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kristīne L.
22. Janvāris 2007 / 22:25
0
ATBILDĒT
Lasot, Dravnieka kunga komentāru, tā vien liekas, ka Dravnieka kungs ir palaidis garām vairākas būtiskas lietas:



1) Satversmes 61. pants paredz, ka "Ministru kabinets apspriež visus atsevišķus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību". Tas nozīmē, ka visi jautājumi, kas skar divu un vairāku ministriju kompetenci, ir vismaz Ministru kabineta līmeņa jautājums;

2) Analizējot Satversmes 4. nodaļā ietvertās tiesību normas, var konstatēt, ka visi Ministru kabineta locekļi ir vienlīdzīgi savās tiesībās. Tātad nevar būt situācija, ka viens Ministru kabineta loceklis nosaka kā otram Ministru kabinetam loceklim vai tam padotai minitrijai darboties. Tas arī būtu pretrunā Satversmes 61. pantam.



No iepriekš minētā skairi izriet, ka tikai viena padotības forma - institucionālā padotība (atbilstoši Satversmes 61. pantam), rada tiesības izdot valsts pārvaldes iestādes iekšējos normatīvos aktus.



Tas, kas skar vairākas ministrijas, ir Ministru kabineta kompetences jautājums. Tāpēc arī pastāv Ministru kabineta iekšējie normatīvie akti gadījumiem, kad iekšējie normatīvie akti ir jāattiecina tikai uz valsts pārvaldes "iekšējiem jautājumiem".



Strādājot ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, esmu pārliecinājusies, ka tikai cilvēku slinkums ir tas, kas virza tos domāt, ka valsts pārvaldes iestādes iekšējie normatīvie akti ir izdodami arī attiecībā uz funkcionāli padotām valsts pārvaldes iestādēm. Protams, ir daudz vienkāršāk izdot valsts pārvaldes iestādes iekšējo normatīvo aktu, nevis šo pašu aktu virzīt uz Ministru kabinetu. Taču slinkums nav attaisnojums prettiesiskai rīcībai.
Edgars P.
9. Janvāris 2007 / 12:15
0
ATBILDĒT
Labs raksts... ceru, ka iestades, kuras vel joprojam i.n.a. taisa ka rikojumus (vai kad nevajag to darit, apstiprina ar rikojumu), pec si raksta saks piekopt citu praksi. Jateic, ka Latvija vispar ir loti maz petijumu par i.n.a. butibu. Piemeram, Senats viena lieta noteica, ka i.n.a. parkapums nevar radit subjektivas tiesibas versties administrativaja tiesa, tomer attieciga EP rekomendacija, ja nemaldos, atseviskos gadijumos (piemeram, vienlidzibas principa parkapuma gadijuma) to pielautu.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Kārlis Valdemiers
Intervija
Ētika un korupcija Latvijas tiesās
Bez vadlīnijām pie vienotas sodu politikas nenonāksim. Mēs ar kolēģiem šad un tad apspriežam Rīgas tiesu nolēmumus un mūsu domas bieži atšķiras no sprieduma rezolutīvās daļas. Īpaši bieži izbrīna sodu maigums.
1 komentāri
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunumi ierēdņu disciplināratbildības regulējumā
Atstādinot ierēdni no amata pienākumu izpildes vai lemjot par atstādināšanas ilgumu, jāvērtē arī atstādināšanas lietderība, it īpaši finansiālā. Tā vietā var noteikt saudzējošāku risinājumu.
Elīna Eihmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Viedokļa aizsardzības veidi
Ja vecs cilvēks saka, ka lata ieviešanas laikā Repše un Godmanis viņam "nozaga zārka naudu", teiktais nav jāsaprot burtiski, ka Repše kopā ar Godmani iekļuvuši kāda konkrēta veca cilvēka dzīvoklī un nozaguši naudu.
2 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Kas rakstīts Struteles valsts likumos
Šķiet, ka Struteles dzimtkunga F.A.E.Franka sniegtā atziņa fundamentalitāti nav zaudējusi joprojām: "Kad ikkatrs pēc Dieva un tās cilvēciskās virzības likumiem dzīvo un pareizi dara, tad visi darbi labā ziņā notiek, tad arī ...
Arturs Neparts
Vēstules
Pārdomas par Satversmi un Saeimas vēlēšanām
Man ir priekšlikums: vēlēšanu materiāliem pievienot vēl vienu vēlēšanu zīmi, kurā nav minēts neviens kandidāts, bet vēlētājs no visu kandidātu saraksta var ierakstīt to kandidātu vārdus, par kuriem viņš vēlas balsot, kā arī ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS