ŽURNĀLS Tiesību prakse

6. Februāris 2007 /Nr.6 (459)

Par tiesu praksi lietās, kas izriet no servitūtu tiesībām

Par tiesu praksi lietās, kas izriet no servitūtu tiesībām

 

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Judikatūras nodaļas tiesu prakses apkopojums

 

Apstiprināts ar Senāta Civillietu departamenta tiesnešu un Civillietu tiesu palātas tiesnešu kopsēdes lēmumu

Tiesu praksē ik gadu palielinās izskatīto lietu skaits, kas tiesās ierosinātas par servitūtu nodibināšanu vai par strīdiem, kas rodas, lietojot servitūtus.

Apkopojot tiesu praksi, analizēti Senāta Civillietu departamenta spriedumi lietās, kas izskatītas 2005. un 2006.gadā un apgabaltiesu Civillietu tiesas kolēģiju spriedumi. Pētījumā analizēti arī 22 pirmās instances tiesas spriedumi.

Servitūtu tiesību vispārējos noteikumus regulē Civillikuma 1130.?1140.pants, kas nosaka servitūtu nodibināšanas un izmantošanas vispārējos principus, no kuriem īpaša vērība pievēršama tālākminētajiem principiem.

1. Šaubu gadījumā pieņemams, ka servitūts nodibināms vismazākā apmērā (Civillikuma 1132.pants).

2. Servitūts apgrūtina īpašumu (lietu), nevis īpašnieku (Civillikuma 1134.pants).

3. Servitūts dod labumu tā izlietotājam, kurš ir servitūta tiesības valdītājs (Civillikuma 1135.pants).

4. Servitūts ir nedalāma tiesība (Civillikuma 1136.pants).

5. Pati servitūta tiesība ir lietojuma tiesība. Servitūta valdītājs (izmantotājs), kuram pieder servitūta tiesība, ir valdošā īpašuma īpašnieks, pārvaldnieks, nomnieks vai arī īrnieks (Civillikuma 1138.pants).

6. Servitūta valdītāja valdījuma tiesība ir lietu tiesība.

7. Kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst likt šķēršļus servitūta lietotājam.

8. Servitūta lietotājam servitūts jāizlieto taisnprātīgi, ievērojot servitūta nodibināšanas mērķi, un pēc iespējas saudzīgi (Civillikuma 1139.pants).

 

Reālservitūti.Augstākās tiesas Senāta prakse

Civillikuma 894.pants nosaka ? ja kāds tikai vienu reizi izlietojis tiesību, tad ar to jau pietiek, lai viņš iegūtu šīs tiesības valdījumu. Šajā sakarā nav vienotas izpratnes par to, kas ir servitūts kā lietojuma tiesība (Civillikuma 1130.pants – servitūts ir kalpojošā īpašuma aprobežojums lietošanas ziņā) un kas ir servitūta valdītājs un servitūta valdītāja valdījuma tiesība (Civillikuma 1138.pants – servitūtu var valdīt, servitūta tiesību izlietojot). Tātad servitūts pats kā tāds ir lietojuma tiesība, bet valdošā īpašuma īpašnieks ir servitūta valdītājs un lietotājs. Šajos likuma pantos norādītā terminoloģija dažkārt tiek interpretēta atšķirīgi.

Izskatot J. prasību pret A. par servitūta ierakstīšanu zemesgrāmatā (Senāta lieta SKC-33/2005), prasītājs ir norādījis, ka braucamā ceļa servitūts pastāv jau kopš 18.gadsimta. Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 894.pantu, ka braucamais ceļš lietots jau agrāk. Patiesībā faktiskais lietojums ir nepietiekams servitūta nodibināšanai (sk. tālāk spriedumus Senāta lietās SKC-320 un SKC-392). Ir nepieciešams konstatēt, ka servitūta nodibināšana ir nepieciešama, lai tas dotu labumu valdošajam īpašumam ne tikai nejauši vai uz kādu laiku, bet ar savām pastāvīgām īpašībām (Civillikuma 1146.pants).

Neprecīza ir norāde Senāta spriedumā, ka, atzīstot servitūta tiesību, atbildētājam (kalpojošā īpašuma īpašniekam) tiktu traucēta piekļūšana ēkām. Tas neatbilst Civillikuma 1148.panta noteikumam. Piešķirot servitūtu, kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam nezūd tiesība pašam izlietot servitūta objektā ietilpstošās īpašuma daļas lietojumu. Nav ņemts vērā, ka servitūts apgrūtina kalpojošo īpašumu, nevis tā īpašnieku (Civillikuma 1134.pants). Nav arī pareizs formulējums, ka, piešķirot servitūtu, prasītāja zemes daļā nonāktu atbildētāja izveidotā caureja un iekoptas lauksaimnieciski apstrādātas zemes platības. Servitūta noteikšana nenozīmē, ka tā lietojumā esošā zeme nonāk servitūta valdītāja zemes daļā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps
Notikums
Pārmaiņas Satversmes tiesā
2007.gada 31.janvārī tiesneša zvērestu deva jaunie Satversmes tiesas tiesneši - Viktors Skudra un Kaspars Balodis.Lai ievēlētu tiesas vadību un izlemtu citus organizatoriskus jautājumus, Satversmes tiesas tiesneši Romāns Apsītis, Kaspars ...
Sannija Matule
Notikums
Pirmais jāvārds robežlīguma parakstīšanai
Arī šoreiz, pēc iepriekšējā "JV" numura, kas pilnībā tika veltīts Latvijas-Krievijas robežlīguma un Abrenes jautājumam, turpinām sekot šai aktualitātei, sniedzot fotoieskatu aptuveni desmit stundas ilgušajās Saeimas 1.februāra ...
Jānis Pleps
Akadēmiskā dzīve
Tiesību zinātnieku jaunie uzdevumi
Janvāra beigās norisinājās Latvijas Universitātes un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes organizētā starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās". Šāda ...
1 komentāri
Evija Slicāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Labas ticības princips un tā piemērošana Latvijas civiltiesībās
Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk - CL) 1.pantu "tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības". Ņemot vērā abstrakto formulējumu, diskusijas par šī panta nozīmi un piemērošanu tika sāktas jau tūlīt pēc CL spēkā ...
3 komentāri
Reinhards Dombrovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Mūsdienu kriminālistikas izpratne
AUTORU KATALOGS