ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Februāris 2007 /Nr.7 (460)

Citu iesaistīto personu pieaicināšana Satversmes tiesas procesā

Lietas dalībnieki ir neiztrūkstoša ikviena tiesas procesa sastāvdaļa. Savukārt citu lietā iesaistīto personu iesaistīšanās ir fakultatīva. Process principā var noritēt arī bez šo personu iesaistīšanas. Taču prakse rāda, ka ļoti bieži bez lietas dalībniekiem tiek iesaistītas arī citas personas, kurām procesā ir savas tiesības un pienākumi un kuru iesaistīšanās atstāj iespaidu uz lietas iznākumu.

Citu iesaistīto personu pieaicināšana Satversmes tiesas procesā

 

Mg.iur. Edgars Pastars

 

05.JPG (13648 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Satversmes tiesas procesa dalībnieki ir tiesas sastāvs un lietā iesaistītās personas. Lietā iesaistītās personas ir lietas dalībnieki – pieteikuma iesniedzējs un institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī citas lietā iesaistītās personas – eksperts, liecinieks, tulks un pieaicinātā persona.1

Lietas dalībnieki ir neiztrūkstoša ikviena tiesas procesa sastāvdaļa. Savukārt citu lietā iesaistīto personu iesaistīšanās ir fakultatīva. Process principā var noritēt arī bez šo personu iesaistīšanas. Taču prakse rāda, ka ļoti bieži bez lietas dalībniekiem tiek iesaistītas arī citas personas, kurām procesā ir savas tiesības un pienākumi un kuru iesaistīšanās atstāj iespaidu uz lietas iznākumu.

Šā raksta ietvaros tiks analizētas tikai tās problēmas, kas attiecas uz citu personu iesaistīšanos procesā, kas ir uzskatāma par zināma veida problēmu, jo tas maina un ietekmē procesa virzību, kā arī groza lietas dalībnieku tiesības un intereses. Turklāt Satversmes tiesas līdzšinējā prakse rāda, ka citu lietās iesaistīto personu pieaicināšana radījusi diskutablas situācijas, kuras no reizes uz reizi tiek lemtas atšķirīgi. To var skaidrot arī ar apstākli, ka citu lietās iesaistīto personu pieaicināšana ir skopi reglamentēta.

 

Pieaicinātās personas noteikšana 

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 22.panta trešo daļu pieaicinātā persona ir Satversmes tiesas procesa dalībnieks, kura viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu. Šāds “cits lietas dalībnieks” Satversmes tiesas likumā tika ietverts ar 2000.gada 30.novembra grozījumiem,2 lai risinātu situāciju, kad kādu personu nepieciešams uzklausīt, bet nav citas procesuālas formas, izņemot liecinieka statusu, kā to izdarīt. Tipisks piemērs tam ir Ministru prezidents G.Krasts, kuram tiesā bijā jāliecina un jāparakstās par kriminālatbildību.3

Pieaicinātās personas statuss, tiesības un pienākumi Satversmes tiesas likumā nav tieši reglamentēti. Šādā procesuālā statusā tiesa var pieaicināt visdažādākās personas un bez sarežģījumiem uzklausīt viņu viedokli. Tomēr praksē nav skaidrs, kādēļ lietas sagatavošanas laikā vienā gadījumā personai raksta vēstuli “par viedokļa izteikšanu”,4 bet citā to atzīst par pieaicināto personu.5 Pirmajā gadījumā persona neiegūst nekādu procesuālu statusu, turpretī otrajā – iegūst pieaicinātās personas statusu. Tas nozīmē, ka personai ir pienākums lietas sagatavošanas stadijā rakstveidā sniegt viedokli tiesneša noteiktajā termiņā, piedalīties tiesas sēdē,6 ja tā nolēmusi Satversmes tiesa rīcības sēdē, neierašanās gadījumā laikus informēt Satversmes tiesu par neierašanās iemesliem, tiesas sēdes laikā sniegt viedokli un atbildēt uz tiesnešu uzdotajiem jautājumiem. Pieaicināto personu nebrīdina par kriminālatbildību, tomēr viņai var iestāties atbildība par tiesneša (tiesas) lēmuma nepildīšanu. Jāteic, ka viens gadījums Satversmes tiesas praksē gan bija, kad par kriminālatbildību lika parakstīties arī pieaicinātajām personām.7 Iepazīstoties ar pārējo Satversmes tiesas praksi, šo gadījumu gan var vērtēt kā kļūdu, jo citās lietās prasība pieaicinātajai personai vairs netika prasīts parakstīties par kriminālatbildību.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Lazdiņš, Sannija Matule
Skaidrojumi. Viedokļi
Jurisprudences studijās ir jāiemāca domāt
Lūkojoties uz jau paveikto un, iespējams, nākotnē vēl īstenojamo, LU Juridiskās fakultātes līdzšinējais prodekāns un, nav izslēgts, - nākamais dekāns, Jānis Lazdiņš pauž savu viedokli par juridiskās izglītības kvalitāti ...
Magda Papēde
Eiropas telpā
Direktīvu piemērošana tiesās
Šī raksta mērķis ir atgādināt tiesību piemērotājiem par direktīvu kā tiesību avotu nozīmi, lai valsts laikus neizpildīto saistību dēļ netiktu ierobežotas indivīdu tiesības un neciestu Eiropas Savienības tiesību efektivitāte.
3 komentāri
Gaļina Žukova
Akadēmiskā dzīve
Rīko starptautisku konferenci "Šķīrējtiesa Baltijā: aktuālie jautājumi"
Petra Janule
Skaidrojumi. Viedokļi
Nodarījumi, kas saistīti ar nelikumīgu audu un orgānu izņemšanu
Orgānu un audu pārstādīšana ir uzskatāma par nelegālu ar brīdi, kad profesionāli tirgoņi mudina vai pat piespiež cilvēkus atdot, piemēram, nieri, vai izmanto cietušo slikto materiālo stāvokli un piedāvā par šo orgānu vilinošu ...
2 komentāri
Akadēmiskā dzīve
Jauna juridisko zinātņu doktore
AUTORU KATALOGS