Orgānu un audu pārstādīšana ir uzskatāma par nelegālu ar brīdi, kad profesionāli tirgoņi mudina vai pat piespiež cilvēkus atdot, piemēram, nieri, vai izmanto cietušo slikto materiālo stāvokli un piedāvā par šo orgānu vilinošu cenu.
Nodarījumi, kas saistīti ar nelikumīgu audu un orgānu izņemšanu
Orgānu un audu pārstādīšana ir uzskatāma par nelegālu ar brīdi, kad profesionāli tirgoņi mudina vai pat piespiež cilvēkus atdot, piemēram, nieri, vai izmanto cietušo slikto materiālo stāvokli un piedāvā par šo orgānu vilinošu cenu.
Mg.iur. Petra Janule, Latvijas Policijas akadēmijas doktorante
|
|
Tirdzniecība ar cilvēku audiem un orgāniem ir viena no cilvēku tirdzniecības formām, kas, sniedzoties pāri robežām, ir nozīmīgs kriminālorganizāciju peļņas avots. ES ir sākusi spēcīgu kampaņu pret šo smago cilvēktiesību pārkāpumu, kas aizskar cilvēka cieņu. ES nostāja šajā jautājumā ir kategoriska: ES dalībvalstīm par kriminālsodāmām jāatzīst darbības, kas ir saistītas ne tikai ar orgānu izņemšanu un pārdošanu, bet arī ar palīdzības sniegšanu to transportēšanā, izvešanā, ievešanā un uzglabāšanā. Orgānu un audu pārstādīšana ir uzskatāma par nelegālu ar brīdi, kad profesionāli tirgoņi mudina vai pat piespiež cilvēkus atdot, piemēram, nieri, vai izmanto cietušo slikto materiālo stāvokli un piedāvā par šo orgānu vilinošu cenu.
Eiropā ir zināmi gadījumi, kad persona pazūd bez vēsts un iespējamais pazušanas iemesls ir nelikumīga donororgānu ieguve. Galvenās donororgānu transplantācijas valstis ir Itālija, ASV, Izraēla un Dienvidāfrikas Republika, taču par donororgānu nelegālo starpnieku upuriem mūsdienās var kļūt jebkurā pasaules vietā.1 Tomēr tikai tad, ja cilvēku orgānus un audus varēs nodrošināt legāli, kriminālorganizāciju veiktā nelikumīgā tirdzniecība kļūs nerentabla. Autore izvirza šādus argumentus pret audu un orgānu komercializāciju: civilizētai sabiedrībai ir negatīva attieksme pret tirdzniecību ar cilvēka orgāniem; ārstēšanu regulē tirgus likumi, izdevīgums, turklāt iespējamas arī medicīniskas kļūdas; transplantācija tiek veikta ar ārstniecisku mērķi, taču ārstnieciskām procedūrām ķirurģijā atlīdzinājumam nav vietas; sabiedrība iedalās bagātos, kas var samaksāt par orgānu, un nabadzīgos; donora un viņa ģimenes labklājība netiek garantēta; transplantācija ir mazāk efektīva ar citiem donoru izmantošanas veidiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes