Mūsdienās noziedzīgo nodarījumu galvenais mērķis lielākoties ir materiālo labumu iegūšana. Ja valstij izdodas radīt efektīvu mehānismu šo labumu izņemšanai no noziedznieka īpašuma vai valdījuma, zūd arī noziedzīgās darbības mērķis, turklāt saglabājas risks tikt sodītam. Ar šādu mantas izņemšanu vienlaikus tiek atņemts ekonomiskais pamats noziedzības attīstībai (kas īpaši uzsvērts pētījumos par organizēto noziedzību).
Noziedzīgi iegūta manta: tiesiskais regulējums un problemātika
Nevienam nevar atņemt viņa īpašumu, izņemot gadījumus, ja tas notiek publiskajās interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.
Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes lektors
|
Mūsdienās noziedzīgo nodarījumu galvenais mērķis lielākoties ir materiālo labumu iegūšana. Ja valstij izdodas radīt efektīvu mehānismu šo labumu izņemšanai no noziedznieka īpašuma vai valdījuma, zūd arī noziedzīgās darbības mērķis, turklāt saglabājas risks tikt sodītam. Ar šādu mantas izņemšanu vienlaikus tiek atņemts ekonomiskais pamats noziedzības attīstībai (kas īpaši uzsvērts pētījumos par organizēto noziedzību1).
Latvijas Republikas Satversmes 105.pants garantē ikviena tiesības uz īpašumu, taču vienlaikus ir arī norādīts, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Līdzīga īpašuma tiesību aizsardzības norma ir ietverta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1.pantā. Tajā citastarp ir arī noteikts, ka nevienam nevar atņemt viņa īpašumu, izņemot gadījumus, ja tas notiek publiskajās interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.
Ievērojot cilvēktiesību dokumentos nostiprinātās vērtības, valstij ir pienākums aizsargāt cilvēkus no noziedzīgām darbībām. Tas savukārt ir saistīts ar valsts tiesībām likumā noteikt negodīgi, vēl jo vairāk – noziedzīgi, iegūta īpašuma atsavināšanu tiesas ceļā. Var droši apgalvot, ka būtu acīm redzama pretruna ar izpratni par tiesisku valsti, ja kāds varētu netraucēti izmantot noziedzīgi gūtos labumus.
Tātad valstij, risinot krimināltiesiskās attiecības, viens no uzdevumiem un arī viena no tiesībām ir izņemt no apgrozības noziedzīgi iegūto mantu. Likumos un praksē parasti to realizē formā, ko sauc par konfiskāciju (dažkārt – par izņemšanu).
Uzmanību vēlētos pievērst faktam, ka konfiscējamās mantas skaidrojumus citās valstīs biežāk sniedz krimināllikumi vai sodu likumi (dažkārt šie likumi ietver arī procesuālo tiesību normas). Turklāt šo konfiskāciju parasti nesauc par sodu, bet gan par “kriminālsoda papildu sekām” (Spānija2), “citām darbībām, kas izriet no nozieguma” (Sanmarīno3), “kriminālās ietekmēšanas līdzekļiem” (Lietuva4) u.tml. Noziedzīgi iegūtās mantas atņemšana pēc visām pazīmēm netiek pielīdzināta sodam.
Latvijā mantas konfiskācija var tikt piemērota, gan pamatojoties uz Krimināllikumu, gan – Kriminālprocesa likumu. Krimināllikums (42.pants) mantas konfiskāciju nosauc pie sodiem un tā ir vispārējā (general) konfiskācija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes