ŽURNĀLS Notikums

10. Jūlijs 2007 /Nr.28 (481)

Bezgalīgā cīņa par tiesu varas spēku un godīgumu
1 komentāri

Pagājušajā nedēļā, 2. un 3. jūlijā, Latvijas Universitātē risinājās konference "Juridiskā ētika, reformas, caurspīdīgums". Diskusiju temati (likumības nostiprināšana, tiesu varas un likumdevēja attiecības, tiesu loma korupcijas apkarošanā, sabiedrības uzticība tiesu varai u. c.), kā arī iespaidīgais dalībnieku sastāvs (atklāšanas runas teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito) gluži dabīgi žurnālistu vidū raisīja jautājumu: kas pamudinājis tieši šobrīd, piecpadsmit gadus pēc neatkarības atgūšanas, Latvijā rīkot šādu pasākumu un vai tas nozīmē, ka tiesu varai mūsu valstī ir samilzušas kādas īpašas problēmas?

Bezgalīgā cīņa par tiesu varas spēku un godīgumu

 

Tieslietu forumā tiekas septiņu valstu juristi

 

01.JPG (14282 bytes)
Konferenci atklāja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Pagājušajā nedēļā, 2. un 3. jūlijā, Latvijas Universitātē risinājās konference “Juridiskā ētika, reformas, caurspīdīgums”. Diskusiju temati (likumības nostiprināšana, tiesu varas un likumdevēja attiecības, tiesu loma korupcijas apkarošanā, sabiedrības uzticība tiesu varai u.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mudi Mbaka
10. Jūlijs 2007 / 00:37
0
ATBILDĒT
Latvijas tiesu sistēmas problēmas ir redzamas kā uz delnas, pietiek tikai palasīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus pret Latviju. Tur uzreiz būs redzams, kādu kaunu Eiropas mērogā mums dara mūsu tiesu saražotie spriedumi.

Šajā sakarā man ir divi jautājumi.

(1) Kādēļ tiesneši, kuru dēļ Latvija Strasbūrā ir cietusi zaudējumus un maksājusi cilvēkiem lielas kompensācijas, turpina dzīvot un strādāt cepuri kuldami, it kā nekas nav noticis? Vissāpīgākā pļauka Latvijai laikam bija Laventa lietā, kurā visiem zināma Rīgas apgabaltiesas tiesnese rupji pārkāpa nevainīguma prezumpciju un tiesības uz objektīvu tiesu. Strasbūras tiesa pat aizgāja tik tālu, ka pilnā tekstā minēja šīs tiesneses uzvārdu. Tiesneses uzvārdu, kuras vainas dēļ mūsu valsts dabūja smagi ciest. Jūs domājat, viņai par to kaut kas bija? Nekā! Turpina mierīgi sēdēt savā vietā un tiesāt. Kaut kas prātam neaptverams!

Es piedāvātu grozījumus Tiesu iekārtas likumā, kas noteiktu skaidru procesuālu pienākumu ierosināt disciplinārlietu katru reizi, kad Latvija zaudē ECT. Pēc tam jau, izmeklēšanas gaitā, kļūs skaidrs, vai tā patiešām bija tiesu varas vaina (nevis, piemēram, likumdevēja), un, ja bija, tad kurš no tiesnešiem konkrēti ir saucams pie disciplināratbildības. Un tad būs tā, kā ir teikts krievu parunā: "Za uško da na solnyško".

(2) Interesanti, vai kaut kur ir statistika par to, cik daudz Latvijas tiesnešu bija par "tautas tiesnešiem" arī t.s. "Latvijas PeSeSeSeSeR" (t.i., vienkāršāk runājot, nodarbojās ar banālu kolaboracionismu, strādājot okupācijas varas represīvajās iestādēs). Man būtu ļoti interesanti to uzzināt; baidos, ka statistika būs, kā saka, "self-explanatory".
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Vairāki zaudējumus (kaitējumu) izraisoši cēloņi
Tieslietu ministrijas gatavoto Civillikuma (CL) grozījumu projektā1, kas skar septiņus CL pantus, citu institūciju atsauksmei šā gada jūnijā tika nodots šāda satura papildinājums CL 1785. pantā: "Nav atlīdzināmi zaudējumi, kas no ...
3 komentāri
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā
Tiklīdz situācija kļūst ilgstoša (dinamiska) vai izkaisīta (secīga), sāk rasties grūtības piemērojamās normas noskaidrošanā. Šajā brīdī viennozīmīgi rodas likumu (normu) intertemporālais konflikts.
5 komentāri
Informācija
Tiesnešu disciplinārkolēģijā
Informācija
Zvērinātu advokātu padomē
1 komentāri
Jānis Pleps
Juridiskā literatūra
Kā civiltiesiskos strīdus risināt ārpus tiesas
AUTORU KATALOGS