ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Augusts 2007 /Nr.35 (488)

Aizsargjoslu spēkā stāšanās
2 komentāri

Aizsargjoslu galvenais uzdevums ir aizsargāt "dabiskos" jeb vides objektus, kuriem aizsargjoslas noteiktas, no nelabvēlīgas apkārtējās vides ietekmes, kā arī nodrošināt "mākslīgo" objektu ekspluatāciju un drošību un samazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi šo objektu avārijas rezultātā.

Aizsargjoslu spēkā stāšanās

Aizsargjoslu galvenais uzdevums ir aizsargāt “dabiskos” jeb vides objektus, kuriem aizsargjoslas noteiktas, no nelabvēlīgas apkārtējās vides ietekmes, kā arī nodrošināt “mākslīgo” objektu ekspluatāciju un drošību un samazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi šo objektu avārijas rezultātā.

LL.M Karina Korna, akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” juriskonsulte


Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ņemot vērā Latvijā esošā nekustamā īpašuma tirgus dinamiku, ar dažādas informācijas trūkumu par nekustamajiem īpašumiem, bet visvairāk ar zemi, ir saistītas vairākas problēmas un neskaidrības. Viena no tām ir nekustamā īpašuma apgrūtinājumi, proti, viens no šo apgrūtinājumu jeb aprobežojumu veidiem – aizsargjoslas. Aizsargjoslu sakarā varētu izvirzīt vairākus problēmjautājumus, taču šā raksta mērķis ir iztirzāt vienu no tiem – aizsargjoslās noteikto aprobežojumu spēkā stāšanos (turpmāk – aizsargjoslu spēkā stāšanās) un līdz ar to arī informācijas par aizsargjoslām publisku pieejamību. Jautājums ir aktuāls tādēļ, ka pastāv divi viedokļi attiecībā uz aizsargjoslu spēkā stāšanos.

Viens no viedokļiem, kas pastāv attiecībā uz aizsargjoslu spēkā stāšanos un ko pārstāv nekustamo īpašumu īpašnieki, ir tāds, ka aizsargjoslas stājas spēkā tikai ar to ierakstīšanu zemesgrāmatās. Savukārt otrs viedoklis, kuru pārstāv objektu, kuriem noteiktas aizsargjoslas, īpašnieki, valdītāji vai turētāji, ir: aizsargjoslas stājas spēkā vienlaikus ar Aizsargjoslu likuma spēkā stāšanos. Vienlaikus jānorāda, ka, iespējams, ir nosakāms vēl kāds cits tiesisks aizsargjoslu spēkā stāšanās mehānisms.

I. Aizsargjoslu vispārīgs raksturojums un noteikšana

Ar Aizsargjoslu likumu1, kas ir spēkā no 1997. gada 11. marta, ir nodibināts tāds nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums kā aizsargjoslas. Likums nosaka aizsargjoslu veidus, funkcijas, izveidošanas pamatprincipus, aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. Likumā aizsargjoslu dalījums nav noteikts, taču aizsargjoslas nosacīti var iedalīt divās grupās – “dabiskajās” aizsargjoslās un “mākslīgajās” aizsargjoslās, kur pirmās ir noteiktas ap vides objektiem (piemēram, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla), savukārt otras – ap mākslīgi izbūvētiem objektiem (piemēram, siltumtīklu aizsargjoslas). Aizsargjoslu galvenais uzdevums ir aizsargāt “dabiskos” jeb vides objektus, kuriem tās noteiktas, no nelabvēlīgas apkārtējās vides ietekmes, kā arī nodrošināt “mākslīgo” objektu ekspluatāciju un drošību un samazināt iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi šo objektu avārijas rezultātā.

Aizsargjoslu likumā paredzēti arī daudzi citi vispārīgie un speciālie aprobežojumi aizsargjoslās, kas jāievēro nekustamā īpašuma īpašniekam. Tā, likuma 35. panta, kas noteic vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās, septītā daļa cita starpā paredz, ka “juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības”. Līdzīga satura normas ir ietvertas vairākos Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, 2007. gada 20. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 131 “Aizsargjoslu noteikšanas metodika ap aizsprostiem”2 7. punktā, 2006. gada 5. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”3 7., 26., 42., 60., 77.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Gribu zināt
5. Septembris 2007 / 08:02
0
ATBILDĒT
Ir divi jautājumi:

1.vai tas ir Latvijas gāzes oficiālais viedoklis?

2. Vai tur visi juristi tādi..??
hmz
29. Augusts 2007 / 16:24
0
ATBILDĒT
Autore ir pieskārusies interesantai tēmai. Diemžēl no valsts puses šajos 16 neatkarības gados nav bijusi vēlme konsolidēt un sakārtot šo jomu. Tās kārtošana ir notikusi haotiski, pēc katras ieinteresētās puses iniciatīvas. Ik pa laikam uzpeld kaut kādi normatīvo aktu projekti, tiek pieņemti vai grozīti kādai nozarei svarīgi - ar aizsargjoslām saistīti normatīvie akti, tai pat laikā, citas nozares atstājot novārtā un pašplūsmā.



Skaidrs, ka aizsargjoslas ir svarīgas uzņēmējiem, kas nodarbojas ar "piegādēm pa tīklu" - gāze, ūdens, elektrība, sakari.



Tātad arī spēles noteikumiem būtu jābūt vienādiem vai vismaz līdzīgiem. Šobrīd tā nav. Vienam spēlētājam ir likumīgas tiesības būvēt objektus, gandrīz bez nekustamā īpašuma īpašnieka ziņas, citam turpretī gadiem jātiesājas, lai varētu šķērsot kādu īpašumu vai arī jābūvē sava infrastruktūra apkārt šim īpašumam.



Aizsargjoslu likumam būtu jābūt kā jumta likumam visiem šiem gadījumiem, no kura izrietētu citos speciālajos normatīvajos aktos atrunātās tiesiskās attiecības infrastruktūras izbūvē, nevis kā šobrīd, sadrumstalotā shēma ar dažādiem normatīvajiem aktiem (Enerģētikas likums, Elektronisko sakaru likums, dažādi ministru kabineta noteikumi, utt) un dažādiem iespējamajiem risinājumiem.



Tāpat arī valstiskā līmenī būtu jāsakārto un jānosaka visiem infrastruktūras izbūvētājiem vienlīdzīgi atlīdzības aprēķināšanas principi par nekustamo īpašumu apgrūtināšanu.



Protams, ka vienīgais iespējamais un pareizais risinājums ir atspoguļot visus apgrūtinājumus zemesgrāmatā (atkal jautājums par nokavētiem 15 gadiem). Kaut kādā stadijā šobrīd ir likums par aizsargjoslu datubāzi.

visi numura raksti
Rasma Zvejniece
Informācija
Valsts prezidents tiekas ar Augstākās tiesas tiesnešiem
Plānojot Valsts prezidenta vizīti AT, bija paredzēta saruna par citām tiesas aktualitātēm, taču pēdējo dienu skandāls par publiskotajām tiesnešu un advokātu sarunām ienesa korekcijas vizītes tematikā, un Valsts prezidenta saruna ar ...
Dina Gailīte
Notikums
Vai valstij ir jāmaksā upurim par noziedznieka nodarīto
Kāds varētu jautāt - kādēļ gan valstij būtu jākompensē morālais un materiālais kaitējums cilvēkam, kuru kādā vārtu rūmē smagi piekauj pieckārtējs recidīvists vai narkomānu bariņš nolūkā dabūt pārdesmit latus savas ...
2 komentāri
Akadēmiskā dzīve
Augstskola sāk gadu ar starptautisku konferenci
Anita Ūdre
Informācija
Kas būtu labojams zemesgrāmatu nodaļu darbā
Augusta sākumā redakcija saņēma Jēkabpils Zemesgrāmatu nodaļas bijušās priekšnieces un tiesneses, šo­brīd - pensionāres, Anitas Ūdres vēstuli (tās saturs publicēts šī žurnāla rubrikā "Vēstules"), kurā viņa paudusi savu ...
1 komentāri
Gatis Litvins
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietu pakļautība administratīvajām tiesām
Likumdevējam ir tiesības noteikt, ka konkrētas valsts pārvaldes darbības tiesiskuma izvērtēšana notiks nevis administratīvā procesa kārtībā, bet cita tiesas procesa kārtībā. Tomēr šis izņēmums no vispārīgā pakļautības ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS