ŽURNĀLS Vēstules

Ar 2007. gada 3. septembri, pēc ilgstošas slimošanas, esmu atgriezies darba ierindā Rīgas apgabaltiesā.

Laikā, kamēr es slimoju, grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” izraisītā skandāla sakarā, masu medijos mans vārds, uzvārds un amats tika pieminēts negatīvā nozīmē.

Kā pilsonis un kā tienesis ar 32 gadu darba stāžu Satversmes 100. panta kārtībā es paužu savu viedokli šī skandāla sakarā.

Lūdzu pieņemt manu viedokli un darīt to zināmu pilnā apjomā plašai sabiedrībai.

Iepazīstoties ar to nelikumīgi noklausīto iespējamo sarunu daļu, kurās iesaistījies grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” personāžs Valdis Šablovskis, uz priekšvārdā uzdoto jautājumu atbildu kategoriski un noteikti. Minētā personāža sarunās es sevi neatpazīstu un censties mani identificēt ar kaut kāda sarža personāžu nevienam nav ne likumīga, ne cita tiesiska pamata.

Ne publicēto sarunu stils, izteiksmes vārdu lietošana, ne valoda neatbilst manam sarunu stilam un runas veidam. No šīm sarunām vispār nevar saprast, par ko Valdis Šablovskis runā ar Gūtupu. Bet no tā, ko var saprast, var secināt, ka personāžs nav rīkojies pretēji likumam vai ētikas normu prasībām.

Par iepriekš minēto liecina fakti. Tā, no lietas C-2167/12 SIA “Latelektro–Gulbene” prasībā pret PVAS “Latvenergo” par Ls 186 959 piedziņu neizriet pat visniecīgākā daļa no pārmetumiem un apgalvojumiem, kas minēti darbā “Tiesāšanās kā ķēķis” un laikrakstā “Diena” Ivo Leitāna un Ingas Spriņģes sacerējumos šīs lietas sakarā. Minētā civillieta ir izskatīta precīzi saskaņā ar likumu un izturējusi stingru izvērtējumu visās trīs tiesu instancēs. Par to var pārliecināties jebkurš interesents, iepazīstoties ar lietu.