ŽURNĀLS Diskusija

6. Novembris 2007 /Nr.45 (498)

Dažas domas par Saeimas atlaišanas kārtības grozīšanu
2 komentāri

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sākusi parakstu vākšanu par Satversmes grozījumu projektu, ar kuru iecerēts Satversmē nostiprināt iespēju vēlētājiem ierosināt Saeimas atlaišanu. Iepazīstoties ar piedāvāto grozījumu projektu, var secināt, ka uz to var paraudzīties no trīs skatupunktiem: formāli juridiskā, juridiski saturiskā un politiskās lietderības viedokļa.

Dažas domas par Saeimas atlaišanas kārtības grozīšanu

 

Saeimas atlaišanas jautājums nedrīkstētu kļūst par ikdienas politiskās un ekonomiskās cīņas ieroci.

 

Mg.iur. Edgars Pastars

 

05.JPG (8937 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sākusi parakstu vākšanu par Satversmes grozījumu projektu, ar kuru iecerēts Satversmē nostiprināt iespēju vēlētājiem ierosināt Saeimas atlaišanu.

Iepazīstoties ar piedāvāto grozījumu projektu, var secināt, ka uz to var paraudzīties no trīs skatupunktiem: formāli juridiskā, juridiski saturiskā un politiskās lietderības viedokļa.

 

Formāli juridiskais aspekts

Grozījumu projekta iniciatori vēlas panākt, lai ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju tiek piešķirtas tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam par šo jautājumu notiktu tautas nobalsošana, kurā tiktu lemts – atlaist vai neatlaist Saeimu. Lai noskaidrotu, vai šis mērķis tiek sasniegts formāli juridiski pareizi, ir jāanalizē grozījumu projekta teksts.

Grozījumu projektā iecerēts grozīt divus Satversmes pantus – 78. un 79. pantu. Abi šie panti ietverti Satversmes nodaļā “Likumdošana” un reglamentē likumdošanas ceļā regulējamus jautājumus – likumdošanas kārtība, likumu pieņemšana, atcelšana, kompetences deleģēšana u.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
No malas
7. Novembris 2007 / 11:23
0
ATBILDĒT
Tautu jau nu nevajag saukt par "stulbu" (pēdējā laikā vispār ši apsaukāšanās jau pāriet visas robežas), jo tie jau esam mēs paši. Vēlēšanās tauta izvēlas no tām partijām un tiem kandidātiem, kas nu mums ir. Vēlēšanas ir zināms uzticības avanss Saeimai un valdībai, bet tas taču nenozīmē, ka, tikuši šajās institūcijās, ievēlētie un ieceltie var rīkoties pret tautas un valsts interesēm. Tāpēc jau tautai ir jādod zināmas kontroles tiesības. Domāju, ka grozījumu ierosināšanai arī pietiktu ar 1/10 daļu, jo pašai tautas nobalsošanai jau ir vajadzīgs lielāks balsu vairākums (kādi var būt nobalsošanas rezultāti, rādīja balsošana par grozījumiem Drošības iestāžu likumos). Vai šobrīd vajadzīgs atlaist Saeimu? Tas ir nopietns jautājums, uz kuru tā vienkāršoti atbildēt nevar. Ko šobrīd varētu vēlēt tās vietā laikā, kad tik lielā mērā kritusies tautas uzticība gan Saeimai, gan valdībai, gan poolitiskajām partijām. Vai "revolucionārā situācija" jau ir tik nokaitēta, vai tomēr zināmā mērā jau pašreizējā valdība un Saeima nesāk reaģēt uz tautas balsi un attiecīgi rīkoties, lai situāciju normalizētu. Domāju, tuvākajos mēnešos daudz kas izkristalizēsies.
Jūrists
6. Novembris 2007 / 11:11
0
ATBILDĒT
Izlasīju tikai nodaļu Politiskā lietderība. Faktiski man neko vairāk nevajadzēja (rakstu gan vēlāk es izlasīšu visu), lai saprastu, ka šis ir arī mans 100% viedoklis. Šāda instumenta ieviešana satversmē pilnībā nonivelēs vēlēšanu būtību un tiks panākts pretējs efekts - nevis politiski atbildīga un pārdomāta vēlētāja rīcība, bet gan vieglprātīga - paļaujoties, ka kļūmes gadījumā to varēs starplaikā līdz vēlēšanām izlabot. Tādēļ tautai nevar dod šādu instumentu - tautai ir jāsaprot, ka vēlēšanas nav "reklāmas rīmu nakts", bet gan atbildīgs politisks pilsoņa pienākums.
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Darvas karote medus mucā: vai ir griba un spēks to izsmelt
Pagājušajā piektdienā, 2. novembrī, uz konferenci, kas ir tiesu varas pašpārvaldes institūcija, pulcējās lielākā daļa Latvijas Republikas tiesnešu - pasākumā piedalījās gandrīz 400 no kopumā 520 Latvijas tiesnešiem. Ētika un ...
Notikums
Tiesnešu konferences rezolūcija
Kristīne Jarinovska
Diskusija
Tautas ierosināta Saeimas atlaišana: mūslaiku "tiesības uz revolūciju"
Par spīti klasiskajai prognozei, ka vienkāršojušos valsti varēs vadīt ikkatra ķēkša (vai, teiksim, ikkatrs slaucējs), valsts pārvalde tomēr kļūst arvien sarežģītāka. To nosaka vairāki faktori, tostarp tas, ka, pieaugot sociālās ...
2 komentāri
Jānis Pleps
Juridiskā literatūra
Kas vieno konstitucionālās tiesas
Informācija
Izvēlies savus autorus!
AUTORU KATALOGS