ŽURNĀLS Citu pieredze

13. Novembris 2007 /Nr.46 (499)

Igaunijas tiesu sistēmas reforma
Mare Merimā
Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese 

Raksta autore Mare Merimā (Mare Merimaa) ir Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese kopš 1993. gada, kad Igaunijā tiesu reformas gaitā tika izveidotas apelācijas instances tiesas. Līdz tam kopš 1985. gada viņa ir strādājusi par rajona tiesas tiesnesi un priekšsēdētāju Tallinas pilsētā. Līdztekus tiesneša amata pienākumiem M. Merimā strādā akadēmijas "Nord" Juridiskajā fakultātē par mācībspēku un studē šīs akadēmijas doktorantūrā. M. Merimā aktīvi darbojas arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijās. Viņa ir Igaunijas Tiesnešu biedrības valdes locekle un Tiesnešu apmācības padomes locekle, kā arī Igaunijas Juristu dienu organizatoru komisijas locekle. Kopš Baltijas valstu Tiesnešu biedrību padomes izveidošanas M. Merimā ir šīs padomes locekle un šobrīd pilda padomes prezidentes pienākumus. Rakstā M. Merimā sniedz ieskatu Igaunijas Republikas tiesu sistēmā un tās reformās. Tā kā arī Latvijā gaidāmas tiesu varas reformas, lasītājiem varētu būt noderīgs ieskats kaimiņu pieredzē.

Igaunijas tiesu sistēmas reforma

 

Tiesnešu personīgā neatkarība nodrošina iespēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē bez amata izvirzītiem ierobežojumiem, sniedz drošības sajūtu par amata pastāvību, kā arī cienīgu iztikšanu ar savu amata algu un pensiju.

 

Mare Merima, Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese

 

02.JPG (15949 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Raksta autore Mare Merimā (Mare Merimaa) ir Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese kopš 1993. gada, kad Igaunijā tiesu reformas gaitā tika izveidotas apelācijas instances tiesas. Līdz tam kopš 1985. gada viņa ir strādājusi par rajona tiesas tiesnesi un priekšsēdētāju Tallinas pilsētā.

Līdztekus tiesneša amata pienākumiem M. Merimā strādā akadēmijas “Nord” Juridiskajā fakultātē par mācībspēku un studē šīs akadēmijas doktorantūrā.

M. Merimā aktīvi darbojas arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijās. Viņa ir Igaunijas Tiesnešu biedrības valdes locekle un Tiesnešu apmācības padomes locekle, kā arī Igaunijas Juristu dienu organizatoru komisijas locekle. Kopš Baltijas valstu Tiesnešu biedrību padomes izveidošanas M. Merimā ir šīs padomes locekle un šobrīd pilda padomes prezidentes pienākumus.

Rakstā M. Merimā sniedz ieskatu Igaunijas Republikas tiesu sistēmā un tās reformās. Tā kā arī Latvijā gaidāmas tiesu varas reformas, lasītājiem varētu būt noderīgs ieskats kaimiņu pieredzē.


 

Neatkarību atguvušās Igaunijas Republikas pārkārtošanā būtisku vietu ieņēma tiesu reforma.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps
Notikums
Pieminot Satversmes spēkā stāšanās 85. gadadienu
1922. gada 7. novembrī pulksten 12, sanākot uz savu pirmo sēdi jaunievēlētās 1. Saeimas deputātiem, spēkā stājās Latvijas Republikas Satversme. Šā gada 7. novembrī apritēja jau 85. gads kopš mūsu valsts pamatlikuma spēkā ...
Aloizs Vaznis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesā nepieciešami grozījumi
Pirms diviem gadiem, 2005. gada 1. oktobrī, stājās spēkā Kriminālprocesa likums. Jaunajam likumam bija jābūt efektīvākam un pilnīgākam par veco - Kriminālprocesa kodeksu. Tomēr jautājums, vai Kriminālprocesa likumam ir izdevies savu ...
1 komentāri
Vladimirs Terehovičs, Elita Nīmande
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālistikas izzināšanas objekta noteikšanas problēma
Kriminālistikai ir vairāk nekā 100 gadu. Pa šo laiku izaugušas vairākas speciālistu paaudzes, kuru pamatnodarbošanās bijusi kriminālistisko zināšanu uzkrāšana un pilnveidošana. Visā šajā aizvadītajā laikā speciālisti centušies ...
Sannija Matule, Dace Mihaļska, Uldis Apsītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas procesa pilnveidotais saturs
Arī šajā "Jurista Vārda" numurā sadarbībā ar novembra sākumā Saeimā galīgā lasījumā pieņemtā Maksātnespējas likuma autoriem turpinām lasītājus iepazīstināt ar būtiskākajām novitātēm, kuras līdz ar nākamo gadu praksē ...
Marina Borkoveca
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiešā tiesību normu hierarhijas kontrole
Nosacīti izšķirami formālie un materiālie tiesību normas spēkā esības priekšnoteikumi un šķēršļi. Pirmajā gadījumā ir runa par tiem apstākļiem, kuri tiesību normas spēkā esībai noteic sākuma un beigu momentu, savukārt ...
AUTORU KATALOGS