ŽURNĀLS Tiesību prakse

11. Decembris 2007 /Nr.50 (503)

Par Ceļu satiksmes noteikumu 71. un 75.punkta normu interpretāciju

Par Ceļu satiksmes noteikumu 71. un 75.punkta normu interpretāciju

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums

Lietā Nr.SKA–122

2007.gada 12.aprīlī

Interpretējot Ministru kabineta noteikumu “Ceļu satiksmes noteikumi” 75.punktu, atzīstams, ka distances neievērošanu var konstatēt tikai tad, ja vadītājam priekšā vispār bija tajā pašā virzienā pa to pašu brauktuves joslu braucošs transportlīdzeklis un pastāvēja laika posms, kurā vadītājs varēja izvēlēties savu distanci līdz transportlīdzeklim, kas iebraucis priekšā tajā pašā brauktuves joslā. Proti, ja kāda automašīna pēkšņi iebrauc citā joslā un pa šo joslu braucošajām automašīnām vienīgā iespējamā rīcība attiecīgajā situācijā ir strauja bremzēšana ar mērķi izvairīties no sadursmes, nav pamata Ceļu satiksmes noteikumu 75.punkta piemērošanai, jo aizmugurē braucošajiem vadītājiem vispār nav bijusi iespēja distanci izvēlēties.

Transportlīdzekļa vadītājam nav pienākuma braukt ar tādu ātrumu, lai spētu izvairīties arī no iepriekš neparedzamiem, pēkšņiem šķēršļiem, to skaitā citu autovadītāju manevriem, kuri izdarīti, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu normas. Minētais izriet no tā, ka Ceļu satiksmes noteikumu 71.punkta norma noteic transportlīdzekļa vadītāja rīcību gadījumos, ja vadītājs spēj (viņam būtu jāspēj) pamanīt bīstamus šķēršļus vai citas briesmas, t.i., paredz šādos gadījumos pienākumu samazināt ātrumu, apstāties vai apbraukt šķērsli. Proti, ātruma izvēlē ir jāņem vērā visi 71.punktā minētie faktori to kopsakarā, taču tas vien, ka ir intensīva satiksme, nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi vai citi braukšanai nelabvēlīgi faktori, nenozīmē, ka sadursmē vienmēr vainojams vadītājs, kurš nav paspējis izvairīties no sadursmes. Katrā gadījumā ir jāizvērtē arī citu apstākļu nozīme ceļu satiksmes negadījumā.

 

 

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.Vīduša, senatore J.Briede, senatore V.Krūmiņa, piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes pārstāvei un trešajai personai A.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Skaidrojumi. Viedokļi
Atbildētājs prasībā par zemes nomas līguma noslēgšanu
Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. pants bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (atskaitot likumā minētos izņēmumus, kad tiem zemes īpašuma tiesības netiek atjaunotas) pēc pieteikuma iesniegšanas ...
Jānis Pleps
Informācija
Kā pilnveidot vēlēšanu sistēmu Latvijā
Šī mēneša sākumā, 1. decembrī, notika Vēlēšanu reformu biedrības (VĒL) rīkotais forums "Laba Saeimas vēlēšanu sistēma - kāda tā ir". Foruma mērķis bija izstrādāt konkrētus priekšlikumus Saeimas vēlēšanu sistēmas maiņai. ...
Elizabete Krivcova
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību komentāri
Laika skaitīšanai ir nozīme visādu veidu termiņu, arī izpildes laika noteikšanā. Termiņi tālāk tiek regulēti CL 1579.-1586. pantā, savukārt izpildījuma laiks - 1828.-1831. pantā. Termiņu var noteikt absolūti un relatīvi. ...
Dimitrijs Trofimovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Saglabājamo datu problemātika
2007. gada 3. maijā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva1 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu ...
Evija Vīnkalna
Skaidrojumi. Viedokļi
Cēloņsakarības loma grupveida nodarījumos
Dažādu valstu krimināltiesībās, gan pētot cēloņsakarības jautājumu, gan vairāku personu kopīgu piedalīšanos vienā nodarījumā, īpaša uzmanība tiek pievērsta arī šo divu institūtu savstarpējai saistībai, akcentējot ...
AUTORU KATALOGS