ŽURNĀLS Diskusija

18. Decembris 2007 /Nr.51 (504)

Šķīrējtiesu reglamentācija jaunajā likumprojektā
1 komentāri

"Laikā no 2005. gada 22. augusta līdz šim brīdim Šķīrējtiesu likumprojekta darba grupa vairākkārt ir mainījusies, līdz ar to katra darba grupa ir nākusi ar savu redzējumu, kas šobrīd kompilācijas veidā atspoguļojas Šķīrējtiesu likumprojektā." Raugoties no teorētiski doktrinālā viedokļa, šķīrējtiesa (Arbitration) ir visformālākais no alternatīvās strīdu risināšanas procesiem, tomēr pēc definīcijas tas iekļaujas šajā jēdzienā, jo ir "alternatīva" tiesai.

Šķīrējtiesu reglamentācija jaunajā likumprojektā

 

Bieži vien, kad tiek izstrādāti pilnībā jauni vai grozīti jau esošie normatīvie akti, šajā jaunrades procesā likumdevējam mēdz pārmest gan diskusiju, gan konsultāciju trūkumu ar kompetentiem zinātniekiem un praktiķiem, kas sevi jau apliecinājuši attiecīgajā tiesību jomā.

Arī šobrīd tapšanas stadijā ir kāds ļoti būtisks normatīvā akta projekts – Šķīrējtiesu likums, kam gandrīz pilnībā jau ir konkrētas aprises un saturs. Ņemot vērā šī tiesību akta nozīmīgumu, “Jurista Vārds” šoreiz veltīts šķīrējtiesām, lasītājiem piedāvājot plašu zinātnieku un praktiķu diskusiju par Tieslietu ministrijas izstrādāto Šķīrējtiesu likumprojektu. Šajā diskusijā izskan kā kritika un iebildumi, tā arī ierosinājumi pārdomām un jau konkrēti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei.

Tādējādi kopumā astoņu autoru viedoklis lasītājiem ļaus iedziļināties dažādos šķīrējtiesu institūta aspektos un problēmjautājumos, bet par devīto “autoru” varētu uzskatīt Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentu, jo rubrikā “Tiesību prakse” atrodami trīs dažādi ar šķīrējtiesu saistīti lēmumi.

 

Joprojām ir vērojams straujš šķīrējtiesu skaita pieaugums, kas atsaucas uz strīdu izskatīšanas kvalitāti un tiesiskajām sekām, kas rodas pusēm. Arī šobrīd vērojama šķīrējtiesu sistēmas krīze un diemžēl sabiedrībā ir zudusi uzticība šķīrējtiesu institūtam.

 

04.JPG (13781 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

BAIBA BROKA, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre

 “Laikā no 2005. gada 22. augusta līdz šim brīdim Šķīrējtiesu likumprojekta darba grupa vairākkārt ir mainījusies, līdz ar to katra darba grupa ir nākusi ar savu redzējumu, kas šobrīd kompilācijas veidā atspoguļojas Šķīrējtiesu likumprojektā.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Rix Goa
18. Decembris 2007 / 10:58
0
ATBILDĒT
Likumprojekts pats par sevi nevar palielināt uzticību šķīrējtiesām. Ne procesa ātrums, ne konfidencialitāte nesniedz garantijas, ka šķīrējtiesnesis(-ši) rīkosies godīgi.
visi numura raksti
Jānis Pleps
Notikums
Tiesībsargs vērtē un analizē gada laikā paveikto
Pagājušajā nedēļā divas dienas - 10. un 11. decembrī - notika Tiesībsarga ikgadējā konference, kurā Tiesībsarga birojs atskatījās uz iepriekšējā gadā paveikto cilvēktiesību aizsardzībā. Līdztekus Tiesībsarga biroja ...
Inese Lībiņa-Egnere
Notikums
Vai tiks gatavota jauna Satversme
Valsts prezidents un viņa padomnieces Sandra Kukule un Inese Lībiņa-Egnere tiekas ar jaunizveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļiem Gunāru Kusiņu, Daigu Iļjanovu, Egilu Levitu, Inetu Ziemeli, Mārtiņu Mitu un Lauri ...
Jānis Pleps
Informācija
Kā jāsaprot latviešu valodas konstitucionālais rangs
Jau tradicionāli decembrī Publisko tiesību institūts aicina kopā valststiesību ekspertus, lai diskutētu par aktuāliem konstitucionālo un administratīvo tiesību jautājumiem. Šogad 8. decembrī notika jau vienpadsmitā Dišlera biedrības ...
Līna Kovalevska
Notikums
Kā šogad strādājusi Satversmes tiesa
Satversmes tiesa šā gada 7. decembrī rīkoja konferenci "Lietas ierosināšana Satversmes tiesā". Konferencē tika pārrunāti jautājumi, kas ir saistīti ar pieteikumu sagatavošanu Satversmes tiesai, pieteikumu nepieciešamo kvalitāti, ...
Kalvis Torgāns
Diskusija
Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanai der sevišķās tiesāšanas kārtība
Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie projekti "Šķīrējtiesu likums"1 un "Grozījumi Civilprocesa likumā"2 paredz jaunu šķīrējtiesas sprieduma pārbaudes procedūru - tā pārsūdzēšanu (par to, kādēļ pareizāk būtu lietot terminu ...
AUTORU KATALOGS