Publiskajā telpā jau ilgstoši noris diskusijas par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību aizsardzību. Tomēr bieži vien šīs debates nemaz nevar nosaukt par diskusiju, jo katra no pusēm paliek pie sava viedokļa, nemaz nemēģinot ieklausīties otrā.
Šķīrējtiesu darbības pārmaiņas gaidot
Likumprojektu autoru norāde, ka “Latvijā salīdzinoši ar citām valstīm ir ļoti liels pastāvīgi darbojošos šķīrējtiesu skaits”, nevar būt par pamatu subjektīvu ierobežojumu noteikšanai.
Mg.iur. JĀNIS LAPSA, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras pasniedzējs
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Rakstā autors sniedz savu skatījumu par šķīrējtiesu darbību un procesu no praktiskās puses, kas izriet no personīgās pieredzes, vairāk nekā septiņus gadus darbojoties kā šķīrējtiesnesim, kā arī papildus pievēršas šo jomu regulējošo normatīvo aktu grozījumiem.
Publiskajā telpā jau ilgstoši noris diskusijas par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību aizsardzību. Tomēr bieži vien šīs debates nemaz nevar nosaukt par diskusiju, jo katra no pusēm paliek pie sava viedokļa, nemaz nemēģinot ieklausīties otrā.
Dažu precedentu dēļ, kas “aptraipījuši” šķīrējtiesu reputāciju, sabiedrībā valda uzskats, ka šķīrējtiesas ir kaut kas slikts un nevēlams. Mēģinājumi sakārtot šķīrējtiesu darbību ir realizējušies jaunā Šķīrējtiesu likumprojektā1 (turpmāk – Likumprojektā) un attiecīgi arī Civilprocesa likuma2 grozījumu likumprojektā3. Šajā rakstā normatīvo aktu projekti tiks analizēti trīs sadaļās – pozitīvie jauninājumi; negatīvie jauninājumi; neskaidrie jautājumi un tādi, kas nav paredzēti šajos likumprojektos, to skaitā priekšlikumi.
Pozitīvās izmaiņas
1. Sprieduma pārsūdzēšana
Par ļoti būtiskām, bet vēl nepietiekami apspriestām atzīstamas normas par šķīrējtiesas nolēmumu pārsūdzēšanu. Par sevišķas ievērības cienīgu uzskatāms Civilprocesa likuma grozījumu likumprojekta 536.1 panta 2. daļas 1. punktā paredzētais, ka spriedumu varēs pārsūdzēt arī prasītājs, ja ar šo spriedumu prasība pilnīgi vai daļēji noraidīta. Pašlaik praksē strīdi attiecībā par šķīrējtiesu nolēmumiem ir tikai tajos gadījumos, kad prasība ir apmierināta un prasītājs iesniedz pieteikumu rajona (pilsētas) tiesai ar lūgumu izsniegt izpildu rakstu spriedumu piespiedu izpildei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes