ŽURNĀLS Tiesību prakse

18. Decembris 2007 /Nr.51 (504)

Par prasības nodrošināšanas tiesību īstenojumu šķīrējtiesā
1 komentāri

Par prasības nodrošināšanas tiesību īstenojumu šķīrējtiesā

 

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta lēmums

Lietā SPC-34

2007. gada 25. aprīlī

Saskaņā ar 2005. gada 17. februārī izdarītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri stājās spēkā 2005. gada 10. martā, no likuma izslēgts 523. pants, kas deva tiesības šķīrējtiesai lemt jautājumu par prasības nodrošināšanu.

Līdz ar to nav izpildāmi arī šķīrējtiesu lēmumi jautājumā par prasības nodrošināšanu, kas pieņemti un nav izpildīti līdz likuma grozījumiem, ar kuru šķīrējtiesai liegtas tiesības lemt par prasības nodrošināšanu.

 

 

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators R. Namatēvs, senatores E. Vernuša un R. Saulīte, piedaloties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurorei G.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
B.Rudevska
18. Decembris 2007 / 15:21
0
ATBILDĒT
Jā, nu ko lai saka, pat Senāts, kā izrādās, netiek galā ar procesuālo normu intertemporālo piemērošanu. Lieta tāda, ka ir divas atsevišķas CPL normas (bijušais 523. p. un, acīmredzot, tolaik jaunais 535. un 536. p.), no kurām katra paredz savu atsevišķu procesuālo darbību.

Pirmkārt, vecais CPL 523. pants (kurš zaudēja spēku 10.03.2005.) noteica, ka šķīrejtiesa var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu (..). Šķīrējtiesa šo lēmumu pieņēma 01.03.2005., kad šī norma vēl bija spēkā. Saskaņā ar CPL 3. p. (redakcijā uz 29.03.2005.) tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā (..) atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas laikā. Savukārt CPL 488. p. (redakcija spēkā uz 01.03.2005.) noteica (un vēl šobrīd nosaka), ka šķīrējtiesai saistošas ir tikai šā likuma D daļā noteiktās procesuālās normas, ja vien šajā daļā nav noteikts citādi. Līdz ar to jāsecina, ka šķīrējtiesas 01.03.2005. lēmums ir likumīgs no intertemporālo tiesību viedokļa, proti, pieņemts laikā, kad bija spēkā 523. p.

Otrkārt, Vidzemes pr.-p. tiesas lēmums par izpildu raksa izdošanu pieņemts 29.03.2005., kad spēkā vairs nebija 523.p. Taču VPP tiesa savu lēmumu noteikti nepamatoja uz spēkā neesošām CPL normām (no Senāta lēmuma nav redzams, uz kādu CPL normu VPP tiesa pamatoja savu lēmumu, taču tas ir svarīgi). Pieļauju, ka pamatojums bija CPL 533.p. 2.d., 535. un 536.p. (redakcijās, kas bija spēkā uz 29.03.2005.). 536. p. ir uzskaitīti visi gadījumi, kuri kalpo par izpildu raksta izsniegšanas atteikuma pamatu, to skaitā ir norma (536.p. 6.pkt. redakcijā, kas bija spēkā uz 29.03.2005.), kas nosaka, ka izpildu rakstu atsaka izsniegt, ja šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem. Kā jau iepriekš norādīju, tad šķīrējtiesa bija ievērojusi toreiz spēkā esošo CPL 523.p. un līdz ar to nav nekāda juridiska pamata no intertemporālo tiesību viedokļa uzskatīt, ka šķīrējtiesa nav ievērojusi CPL D daļas procesuālo kārtību (skat. kopā CPL 3.p. un 523.p. redakcijās, kas bija spēkā uz 01.03.2005.). Tādējādi arī VPP tiesai nebija pamata atteikt izdot izpildu rakstu par spēkā esoša šķīrējtiesas lēmuma piespiedu izpildi. Arī spēkā esoši škīrējtiesas lēmumi ir jāpilda.

Senātam būtu taisnība tad, ja šķīrējtiesa būtu pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz spēkā neesošo 523. p. pēc 10.03.2005. (tad VPP būtu jāizdod atteikums, pamatojoties uz CPL 3.p., 488.p. un 536.p. 6.pkt., redakcijās, kas bija spēkā uz 29.03.2005.). Žēl, ka Senāts savus intertemporālos secinājumus nav pamatojis ar tiesību normām, nu kaut vai paanalizējot CPL 3.p.

visi numura raksti
Jānis Pleps
Notikums
Tiesībsargs vērtē un analizē gada laikā paveikto
Pagājušajā nedēļā divas dienas - 10. un 11. decembrī - notika Tiesībsarga ikgadējā konference, kurā Tiesībsarga birojs atskatījās uz iepriekšējā gadā paveikto cilvēktiesību aizsardzībā. Līdztekus Tiesībsarga biroja ...
Inese Lībiņa-Egnere
Notikums
Vai tiks gatavota jauna Satversme
Valsts prezidents un viņa padomnieces Sandra Kukule un Inese Lībiņa-Egnere tiekas ar jaunizveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļiem Gunāru Kusiņu, Daigu Iļjanovu, Egilu Levitu, Inetu Ziemeli, Mārtiņu Mitu un Lauri ...
Jānis Pleps
Informācija
Kā jāsaprot latviešu valodas konstitucionālais rangs
Jau tradicionāli decembrī Publisko tiesību institūts aicina kopā valststiesību ekspertus, lai diskutētu par aktuāliem konstitucionālo un administratīvo tiesību jautājumiem. Šogad 8. decembrī notika jau vienpadsmitā Dišlera biedrības ...
Līna Kovalevska
Notikums
Kā šogad strādājusi Satversmes tiesa
Satversmes tiesa šā gada 7. decembrī rīkoja konferenci "Lietas ierosināšana Satversmes tiesā". Konferencē tika pārrunāti jautājumi, kas ir saistīti ar pieteikumu sagatavošanu Satversmes tiesai, pieteikumu nepieciešamo kvalitāti, ...
Baiba Broka
Diskusija
Šķīrējtiesu reglamentācija jaunajā likumprojektā
"Laikā no 2005. gada 22. augusta līdz šim brīdim Šķīrējtiesu likumprojekta darba grupa vairākkārt ir mainījusies, līdz ar to katra darba grupa ir nākusi ar savu redzējumu, kas šobrīd kompilācijas veidā atspoguļojas Šķīrējtiesu ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS