ŽURNĀLS Eiropas telpā

29. Janvāris 2008 /Nr.4 (509)

Būtiskas izmaiņas nosacījumos
par dalību Eiropas Savienībā
2 komentāri
LL.M
Kristīne Jarinovska
juridisko zinātņu doktorante 

Diskusijas par to, kāda būs dalības Eiropas Savienībā (ES) ietekme uz Latviju, bija visai biežas jau pirms Latvijas iestājas Eiropas Savienībā un vēl biežākas īsi pirms Satversmes 68. panta papildināšanas ar trešo un ceturto daļu, kā arī pirms Satversmes 79. panta otrās daļas grozīšanas. Diskusijās tika analizēts jautājums par to, kas ir Eiropas Savienība, vai Latvija, iestājoties ES, neierobežos Satversmes 2. pantā nostiprināto, ka "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai", kā arī to, vai iestāšanās sekas tuvākā vai tālākā nākotnē nenozīmēs Latvijas piekrišanu kļūt par konfederatīvas vai federatīvas valsts daļu.

Lielākā daļa sabiedrības gan nosliecās par labu pieņēmumam, ka dalība Eiropas Savienībā neskars valsts suverēno varu, un tādēļ Latvija, arī būdama ES dalībvalsts, būs patstāvīga valsts ar visām no tā izrietošām tiesībām un pienākumiem. Tomēr, lai verificētu šādu pieņēmumu un nodrošinātos pret to, ka dalība Eiropas Savienībā tiek turpināta ar nosacījumiem, kas būtiski atšķiras no tiem, kādi bija pirmās tautas nobalsošanas par dalību ES pamatā (it sevišķi, ja šie nosacījumi nozīmētu lielāku integrācijas pakāpi), Satversme tika papildināta ar iespēju rīkot tautas nobalsošanu, ja nosacījumos par dalību ES ir būtiskas izmaiņas. Tā kā ir pieņemts Lisabonas līgums,1 kas ir Konstitucionālā līguma reanimēšanas mēģinājums, ir pienācis brīdis, lai atkal sāktu diskusiju par dalību Eiropas Savienībā. Diskusija ir svarīga arī tādēļ, ka Saeima Konstitucionālo līgumu ratificēja kā parastu starptautisko līgumu, nesaskatīdama nepieciešamību pēc atkārotas tautas nobalsošanas. Ievērojot minēto, šī raksta mērķis ir atbildēt uz jautājumu, kad piemērojama Satversmes 68. panta ceturtā daļa un vai Lisabonas līgums ir tāds, kas faktiski nosaka atkārtotas tautas nobalsošanas nepieciešamību.

 

Satversmes 68. panta ceturtās daļas saturs

Satversmes 68. panta ceturtā daļa paredz: "Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā." Izmantojot gramatisko interpretāciju, var secināt, ka tautas nobalsošana rīkojama, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu un ja tā ir saistīta ar būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību ES. Līdz ar to jāatzīst, ka Saeimas locekļiem ir tiesības nodot tautas nobalsošanai tiesību aktu, kas ir saistīts ar būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību ES. Tomēr secinājums, ka Saeimas locekļiem nav pienākuma nodot tautas nobalsošanai tiesību aktu, kas saistīts ar būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, būtu pārsteidzīgs un neatbilstu arī šīs tiesību normas pieņemšanas apsvērumiem. Turklāt šādā gadījumā Satversmes 68. panta ceturtā daļa nekalpotu arī tiem mērķiem, kādēļ šī un citas Satversmē ietvertās tiesību normas saistībā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā tika pieņemtas.

Meklējot atbildi par Satversmes 68. panta ceturtās daļas saturu, jāizmanto metodes, kas līdzīgas Satversmes tiesas metodēm, vērtējot šī paša panta pirmās daļas saturu.2 Proti, nosakot gadījumus, kad nepieciešama starptautiska līguma ratifikācija Saeimā, Satversmes tiesa, pirmkārt, konstatē ratifikācijas prasības iekļaušanas Satversmē vēsturisko mērķi. Atbilstoši Satversmes tiesai: "Prasība apstiprināt Saeimā attiecīgos starptautiskos līgumus (starptautiskos līgumus, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus) Satversmē ietverta ar mērķi nepieļaut tādas starptautiskās saistības, kas likumdošanas kārtībā izšķiramus jautājumus noregulētu bez Saeimas piekrišanas."3 Otrkārt, tā analizē attiecīgo mērķi mūsdienu kontekstā, arvien konstatējot, ka prasība apstiprināt Saeimā konkrētus līgumus ir aktuāla un kalpo sākotnējam mērķim. Visbeidzot, treškārt, Satversmes tiesa secinājumus attiecina uz konkrēto tiesisko situāciju. Līdzīgi būtu jārīkojas arī attiecībā uz Satversmes 68. panta ceturtās daļas vērtēšanu.

Ievērojot minēto, atbilde par Satversmes 68. panta ceturtās daļas saturu jāmeklē Satversmes grozījumu, kas attiecas uz tautas nobalsošanu saistībā ar dalību ES, izstrādes un pieņemšanas apsvērumos. Iemesls, kādēļ Satversmē iekļauta tiesību norma, kas tieši regulē jautājumu par tautas nobalsošanas organizēšanu sakarā ar dalību ES, ir kompromiss starp to sabiedrības daļu, kas uzskata, ka dalība ES ne ar ko neatšķiras no dalības jebkurā citā starptautiskā organizācijā,4 un to sabiedrības daļu, kas uzstāj, ka dalība ES ierobežo valsts suverēno varu. Pievienojoties pirmajam uzskatam, ka Latvijas Republikas dalība Eiropas Savienībā vērtējama kā pievienošanās starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nozīmētu, ka jautājums par dalību ES būtu izlemts Saeimā attiecīgu starptautisku līgumu ratifikācijas ceļā un ka konkrēto jautājumu atbilstoši Satversmes 73. pantam pat nedrīkstētu nodot tautas nobalsošanai. Savukārt, atbalstot viedokli, ka dalība Eiropas Savienībā skar valsts suverēno varu, būtu jārīko tāda tautas nobalsošana (Satversmes 77.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Karlis
8. Februāris 2008 / 12:50
0
ATBILDĒT
Ir bīstami būvēt juridiskas konstrukcijas uz nejuridisku jēdzienu bāzes, it īpaši, ja juristiem par šiem jēdzieniem nav īpaši dziļa sajēga. Tas var novest pie ļoti maldīgiem secinājumiem. Konkrētais raksts ir bāzēts uz ļoti vispārīgu un vāji pamatotu 'demokrātijas' un 'suverenitātes' izpratni, kas rezultātā ved pie aplamiem secinājumiem pie šķietami pareizām juridiskām konstrukcijām.
Sakkaeunguaq
30. Janvāris 2008 / 20:51
0
ATBILDĒT
Jarinovskas kundze, kādas tad īsti universitātes doktorante Jūs esat? "Jurista Vārda" 2007. gada 6. novembra numurā Jums jau tika uzdots šis jautājums, bet atbildes tā arī nav.
visi numura raksti
Ruta Siliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizstāvības nodrošināšanas modelis
Jautājums par aizstāvības nodrošināšanu, it sevišķi gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona pati nav vienojusies ar aizstāvi, ir samilzis, un izveidojusies situācija, kas tā īsti neapmierina nevienu no ...
Nikolajs Zikovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību izpilde brīdinājuma kārtībā
1 komentāri
Jānis Pleps
Juridiskā literatūra
Paliekoša grāmata Latvijas civiltiesībās  
Latvijas tiesību zinātne un prakse kļuvusi par vienu grāmatu bagātāka. Aizvadītajā nedēļā notika Tiesu namu aģentūras jaunākā izdevuma – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa, profesora Dr. hab. iur. Kalvja Torgāna ...
Jānis Pleps
Akadēmiskā dzīve
Vai Satversme pieļauj referendumus Ziemassvētkos?
Jau ierasti ap gadu miju Eiropas tiesību studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvija) rīko profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēles Latvijas augstskolu studentiem. Šajā reizē izspēļu ģenerālsponsors ...
2 komentāri
Juridiskā literatūra
Ar ko atšķiras Lisabonas līgums
no Konstitūcijas Eiropai
15. janvārī Rīgas Juridiskajā koledžā notika Eduarda Bruno Dekšņa grāmatas "Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati" prezentācija. Grāmatas zinātniskie redaktori ir profesori, doktori Tālavs Jundzis un ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS