ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

[1] Kriminālprocesa likumā¹ (KPL) iekļauta jauna – līdz 2005. gada 1. oktobrim Latvijas kriminālprocesuālajos normatīvajos aktos nebijusi – nodaļa "Speciālās izmeklēšanas darbības". Līdz šī likuma pieņemšanai un arī pēc tam juristu vidū nav vienprātības par šīs nodaļas nepieciešamību KPL, pastāv diametrāli pretēji viedokļi: "Speciālo izmeklēšanas darbību institūts ir ne tikai lieks, bet arī kaitīgs, jo rada iespēju pārvērst Latviju par policejisku valsti un tas apdraud demokrātiskus institūtus kriminālpolitikā."² Šim viedoklim kategoriski nepiekrīt profesors Anrijs Kavalieris, kurš faktiski bijis speciālo izmeklēšanas darbību ieviešanas idejas autors.³ Diskusijas izraisa viens no speciālo izmeklēšanas darbību veidiem, proti, speciālais izmeklēšanas eksperiments, kuru nereti dēvē arī par provokāciju. "Latvijas normatīvie akti provokāciju kā tādu pašreiz neatļauj un arī iepriekš nav atļāvuši."⁴ "Latvijas tiesu praksē pakāpeniski sāk nostiprināties paradums noklusēt un apiet no cilvēktiesību viedokļa strīdīgus kriminālprocesa jautājumus, piemēram, attiecībā uz pierādījumu izcelsmes legalizēšanu un izziņas iestāžu veiktajām izmeklēšanas metodēm."⁵ Plašsaziņas līdzekļos izskanējuši minējumi, ka, iespējams, drīzumā tiesībsargājošās institūcijas varēs izmantot speciālās izmeklēšanas darbības, izmeklējot un pierādot arī mazāk smagus noziegumus.⁶

Šis raksts ir daļa no pētījuma par speciālo izmeklēšanas eksperimentu Latvijā, tā mērķis ir veicināt juristu diskusiju par aktuāliem problēmjautājumiem, piemērojot KPL 225. pantu praksē.

Speciālā izmeklēšanas eksperimenta jēdziens

[2] Vārds "izmeklēšana" Latvijas kriminālprocesuālajos normatīvajos aktos ir zināms, bet "speciālais eksperiments" ir novitāte. Gramatiski (filoloģiski) tulkojot šos vārdus, atklājas to jēdzieniskais saturs.

Speciāls (fr. – special) ir 1) tāds, kas paredzēts tikai kādam noteiktam mērķim; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību u. c.; 2) tāds, kas saistīts ar kādu noteiktu nozari; tāds, kam nepieciešama īpaša sagatavotība kādā specialitātē; 3) īpašs.⁷

Eksperiments (lat. – eksperimentum) ir 1) izziņas metode, pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos kontrolējamos apstākļos; 2) mēģinājums.⁸

Likumdevējs KPL 225. panta otrajā daļā devis speciālā izmeklēšanas eksperimenta definīciju, proti, tā ir speciālā izmeklēšanas darbība [kuras gaitā – autora piezīme] rada personas ikdienas darbībai raksturīgu situāciju vai apstākļus, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, un fiksē personas rīcību šajos apstākļos.

Situācija (fr. – situation) ir 1) stāvoklis, izvietojums; 2) noteiktā mirklī vai periodā pastāvošs dzīves vai darbības apstākļu kopums.⁹

Savukārt vārda "stāvoklis" sinonīms ir situācija.¹⁰ Tātad, ja situācija ir stāvoklis vai apstākļu kopums, bet stāvoklis ir tas pats, kas situācija, tad jāsecina, ka likumdevējs speciālā izmeklēšanas eksperimenta definīcijā pieļāvis nevajadzīgu liekvārdību, jo semantiski nav atšķirības starp vārdiem "apstākļus" (daudzskaitlī, kā lietots KPL 225. panta otrajā daļā) vai "apstākļu kopumu".

KPL 138. panta pirmajā daļā noteikts, ka izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā.

Skatot šīs divas KPL normas kopsakarībā, var secināt, ka speciālais izmeklēšanas eksperiments ir kriminālprocesā nozīmīgu ziņu iegūšanas vai pārbaudes mēģinājums ar nolūku mākslīgos un kontrolētos apstākļos radīt priekšnosacījumus, kuri sekmētu personas subjektīvās attieksmes pret noziedzīga nodarījuma izdarīšanas iespēju un objektīvas rīcības, īstenojot darbības noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, konstatēšanu un fiksēšanu.

"Šī izmeklēšanas darbība izpaužas tādējādi, ka pēc prokurora apstiprināta plāna mākslīgi tiek izveidota situācija, kas veicina minētās personas noziedzīgā nodoma atklāšanu, gatavošanos noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai vai tā izdarīšanu (piemēram, piedāvā tai kukuli) nolūkā noskaidrot un fiksēt, kā tā rīkosies šai situācijā (paņems kukuli vai atteiksies no tā)."¹¹ Šobrīd atbilstoši KPL 210. panta otrās daļas noteikumiem nav nepieciešams prokurora apstiprināts plāns, jo to aizstāj izmeklēšanas tiesneša lēmums.

[3] Speciālo izmeklēšanas eksperimentu nedrīkst jaukt ar KPL 171. pantā paredzēto izmeklēšanas eksperimentu, kas ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir speciāli mēģinājumi, lai noskaidrotu, vai zināmos apstākļos un zināmā veidā varēja norisināties kāds notikums vai darbība, kā arī lai iegūtu jaunas vai pārbaudītu agrāk iegūtas ziņas par apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā. Speciālo izmeklēšanas eksperimentu veic, lai pārbaudītu personas rīcību un nodoma atklāšanos mākslīgi radītos apstākļos (pati darbība, rīcība vēl nav notikusi), bet izmeklēšanas eksperimentu veic, lai pārbaudītu jau notikuša notikuma, darbības iespējamību. Atšķirīgi ir arī šo divu KPL paredzēto eksperimentu mērķi. A. Liede norāda, ka izmeklēšanas eksperimenta mērķis pirmstiesas izmeklēšanā mēdz būt ne vien citu lietā savākto pierādījumu pārbaude, bet arī izmeklēšanas versiju pārbaude un novērtēšana vai nozieguma veicinātāju apstākļu noskaidrošana.¹² Savukārt speciālā izmeklēšanas eksperimenta mērķis ir noteikts KPL 225. panta otrajā daļā, t. i., radīt personas ikdienas darbībai raksturīgu situāciju vai apstākļus, kas veicina noziedzīga nodarījuma nodoma atklāšanos, un fiksēt personas rīcību šādos apstākļos. Tomēr, kā redzams no KPL 171. panta un 225. panta otrās daļas, šiem abiem eksperimentiem ir arī kopīgas pazīmes – mākslīgi radīti apstākļi un iepriekš iegūtu ziņu pārbaude, tiek izdarīti mēģinājumi un pārbaudes mākslīgi radītos apstākļos, kas analogi tiem, par kuriem iegūtas iepriekšējas ziņas.¹³

Speciālā izmeklēšanas eksperimenta nošķiršana no operatīvā eksperimenta

[4] Speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanai nepieciešama īpaša sagatavotība kādā specialitātē, "jo procesa virzītājs tās darbības pats neveic gandrīz nekad, bet uzdod tās izdarīt citiem.