ŽURNĀLS Juridiskā literatūra

13. Maijs 2008 /Nr.18 (523)

Grāmata, kurai vajadzētu būt ikviena jurista bibliotēkā
9 komentāri
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Jau no pašiem pirmsākumiem, kad Latvijā tikai sāka veidoties izpratne par demokrātiskai tiesiskai valstij atbilstošu administratīvo procesu, "Latvijas Vēstnesis" ir bijis ļoti cieši saistīts ar šīs tiesību nozares attīstību. Laikā, kad tapa Administratīvā procesa likums, Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikums "Jurista Vārds" publicēja apjomīgu materiālu kopu, kur tika atspoguļota juristu diskusija par topošā likuma pamatprincipiem.1 Savukārt viena no pirmajām VSIA "Latvijas Vēstnesis" grāmatu apgāda izdotajām juridiskajām grāmatām bija Jautrītes Briedes monogrāfija "Administratīvais akts".2 Arī vēlāk administratīvais process ir izpelnījies īpašu "Jurista Vārda" autoru vērību, jo pa šiem gadiem sakrājies ļoti daudz rakstu, kuros skaidroti administratīvā procesa jautājumi, komentēta un kritizēta tiesu prakse, piedāvāti normatīvā regulējuma pilnveidojumi. Jāteic, ka arī lasītājiem autoru īpašā pievēršanās tieši administratīvajam procesam tīri labi patīk, jo, kā liecina ikgadējās "Jurista Vārda" lasītāju aptaujas, katru gadu lasītājiem šķiet, ka varētu publicēt vēl vairāk rakstu par administratīvo procesu, savukārt administratīvā procesa speciālisti, kas publicē savus rakstus, kļuvuši par populāriem autoriem. Ievērojot administratīvā procesa popularitāti, VSIA "Latvijas Vēstnesis" 2005. gadā izdeva "Jurista Vārdā" publicēto rakstu krājumu "Administratīvais process: likums, prakse, komentāri".3 Šajā grāmatā bija apkopoti iepriekš jau publicēti raksti, kā arī daži raksti, kas tapuši speciāli šim krājumam.

Šobrīd ir sperts nākamais solis administratīvā procesa zinātnes attīstībā – VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā klajā nākusi jauna grāmata "Administratīvais process tiesā".4 Kā grāmatas priekšvārdā raksta pirmais Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs (šobrīd – Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs) Valerijans Jonikāns, "līdz šim juridiskajā literatūrā ir bijušas atsevišķas publikācijas par aktuāliem administratīvā procesa tiesā jautājumiem, taču šī grāmata tiesību doktores un senatores Jautrītes Briedes zinātniskā redakcijā ir pirmais tiesībzinātnieku pētījums Latvijā, kurā plaši un detalizēti ir apskatīti svarīgākie administratīvā procesa tiesā jautājumi".

Grāmata sniedz pilnīgu un visap­tverošu ieskatu administratīvā procesa tiesā norisēs. Tajā aplūkota administratīvā tiesas procesa būtība, administratīvā tiesas procesa avoti, administratīvā tiesas procesa dalībnieki, kā arī administratīvā procesa kārtībā izskatāmie pieteikuma priekšmeti. Atsevišķi analizēta personas tiesiskā spēja vērsties administratīvajā tiesā, objektīvās izmeklēšanas princips un rakstveida process administratīvajā tiesā. Tāpat uzmanība veltīta atlīdzinājumam un pierādīšanas pienākumam administratīvajā procesā, kā arī pierādījumiem. Grāmatā secīgi aplūkoti nozīmīgi tiesas procesa elementi – procesuālie termiņi, valsts nodeva, pārsūdzētā administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšana, pagaidu noregulējums. Plaši vērtēta spriedumu pārsūdzēšana apelācijas un kasācijas kārtībā, pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmuma pārsūdzēšana, kā arī tiesu nolēmumu veidi. Grāmatu noslēdz sadaļa, kas veltīta lietas jaunai izskatīšanai pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās spēkā. Grāmatai pievienots jēdzienu alfabētiskais rādītājs, kā arī izmantoto tiesību aktu un avotu rādītājs, kas atvieglos lasītāja darbu ar grāmatu.

Grāmatai kopumā ir trīspadsmit autoru – Kristīne Aperāne, Gatis Bārdiņš, Inga Bērtaite, Inga Bite-Perceva, Marina Borkoveca, Jautrīte Briede, Asnate Kalniņa, Dainis Lasmanis, Mārtiņš Paparinskis, Jānis Pleps, Sandijs Statkus, Konstantīns Vaivods un Ieva Višķere. Grāmatas autori, kā raksta grāmatas zinātniskā redaktore Jautrīte Briede, "ir zinoši juristi praktiķi, kuri savā tiešajā darbā saskaras vai ir saskārušies ar administratīvo tiesu, – vairums no autoriem ir esošie vai bijušie administratīvo tiesu tiesneši vai tiesnešu palīgi".

Šī saistība ar administratīvo tiesu ļoti spilgti izpaužas tieši grāmatas tekstā – tajā nav citēti pliki likuma panti vai virknētas abstraktas zinātnieku atziņas. Grāmatā ikviens jautājums aplūkots ciešā saistībā ar tiesu praksi, parādot, kā konkrētās likuma normas iztulko un tiesību jautājumus vērtē Satversmes tiesa, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, Administratīvā apgabaltiesa un Administratīvā rajona tiesa. Tāpat grāmatā parādīts arī tas, kā atsevišķos jautājumos ir mainījusies tiesu prakse, kā tiesu praksi ir ietekmējuši nesenie Administratīvā procesa likuma grozījumi, kā arī norādīts uz iespējām pilnveidot normatīvo regulējumu un pārvērtēt dažu labu judikatūras atziņu. V. Jonikāns priekšvārdā īpaši uzsver, ka "grāmatā veiksmīgi apvienotas administratīvā tiesas procesa teorijas atziņas un tiesu prakse, kas jau ir nostiprinājusies Administratīvā procesa likuma darbības četros gados".

Kopumā grāmatā izmantots vairāk nekā sešsimt dažādu instanču tiesu nolēmumu, kas piešķir šai grāmatai īpašu vērtību. Lielā mērā tas ir administratīvo tiesu judikatūras apkopojums par visiem nozīmīgākajiem administratīvā procesa tiesā jautājumiem, to papildinot ar teorijas atziņām. Domājams, ka ikviens praktiķis zina, cik svarīgi administratīvajā procesā tiesā ir pārzināt šo tiesu judikatūru. Tostarp šobrīd internetā tiek publicēti tikai administratīvo tiesu spriedumi. Administratīvo tiesu lēmumi, kuri bieži vien ir veltīti tieši procesuālo normu skaidrojumiem, vēl joprojām tiek publicēti tikai izlases veidā. Līdz ar to šī grāmata tās lietotājam piedāvā gūt pilnīgu ieskatu judikatūrā, kas šobrīd pastāv.

Jāņem gan vērā, ka judikatūra tāpat kā normatīvie akti mainās. Arī grāmatas zinātniskā redaktore J. Briede ievadvārdos īpaši uzsver: "nevaru pilnībā apgalvot, ka rakstos minētās atziņas konsekventi tiks piemērotas arī administratīvo tiesu praksē. [..] administratīvās tiesas ir salīdzinoši jaunas un to judikatūra vēl nav pilnībā nostiprinājusies, un, attīstoties izpratnei par atsevišķiem tiesību jautājumiem, var tikt mainīta". Iespējams, ka par pamatu prakses maiņai varētu būt arī tās atziņas, kas paustas šajā grāmatā, jo līdztekus tiesu praksei autori izmantojuši ļoti plašu literatūras avotu klāstu gan latviešu valodā, gan arī svešvalodās. Īpaša uzmanība veltīta Eiropas Padomes rekomendācijās par administratīvā procesa pilnveidošanu paustajām idejām, kā arī vācu tiesību zinātnes atziņām. Tāpat nav noliedzama autoru praktiskās pieredzes ietekme uz grāmatā izteiktajām domām un vērtējumiem. Grāmata kopumā apliecina, ka vismaz administratīvo tiesību nozarē Latvijā dažos gados pēc Administratīvā procesa likuma pieņemšanas ir izaugusi jauna un zinoša praktiķu paaudze, kuri ir spējīgi savas zināšanas un pieredzi publiskot rakstos un grāmatās.

Gandrīz visi grāmatas autori studiju laikā administratīvo procesu ir apguvuši pie Dr.iur. Jautrītes Briedes. Šī grāmata laikam ir viens no tiem nedaudzajiem piemēriem, kas apliecina J. Briedes milzīgo devumu Latvijas tiesību sistēmas pilnveidošanā, gan aktīvi darbojoties likumu un šobrīd jau arī judikatūras veidošanā, gan rakstot rakstus un uzstājoties dažādās konferencēs, gan arī ik gadu Latvijas Universitātē mācot jaunajiem studentiem administratīvo procesu. Pirms dažiem gadiem par administratīvo procesu varēja atrast tikai dažus rakstus latviešu valodā, bet šobrīd tā ir viena no visstraujāk progresējošām tiesību nozarēm. Lielāko daļu no šiem rakstiem, tāpat kā šo grāmatu, rakstījuši Jautrītes Briedes nu jau kādreizējie skolēni. Tā kā nenoliedzami administratīvā procesa straujās attīstības pamatā ir tieši J. Briedes talants, zināšanas un smagais ikdienas darbs.

V. Jonikāns grāmatas ievadā ļoti trāpīgi ir raksturojis tās būtību, proti, "grāmatas uzdevums ir veicināt vienotu izpratni par administratīvo procesu tiesā." Tas lielā mērā iezīmē arī grāmatas lasītāju loku, proti, tā varētu būt noderīga gan studentiem, sperot pirmos soļus personas un valsts publiski tiesisko attiecību izpratnē, gan arī rūdītiem praktiķiem, kuri varbūt jau kā tiesneši vai pārstāvji tiesas sēdēs ar savu pieredzi un zināšanām ir līdzdarbojušies dažas labas judikatūras atziņas tapšanā. Tāpat varētu cerēt, ka arī cilvēkiem, kuri nav juristi, bet kuri izmanto Satversmē un Administratīvā procesa likumā paredzētās tiesības aizstāvēt savas aizskartās tiesības administratīvajā tiesā, šī grāmata sniegs noderīgu un pavisam praktisku palīdzību par to, kā rakstāms pieteikums, kādas ir iespējas pārsūdzēt tiesas spriedumu, cik daudzi un kādi argumenti jāietver sūdzībās, pieteikumos un citos procesuālajos dokumentos.

Jānis Pleps

 

 


1 Plašāk sk.: Ceļā uz savu Administratīvā procesa likumu // Jurista Vārds, 19.03.1998., Nr. 10/11(78/79).

2 Briede J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003.

3 Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Sastādītāja Dina Gailīte. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005.

4 Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs Dr.iur. Jautrītes Briedes vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008.

 

komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
RwqKCzGzT
11. Marts 2012 / 00:52
0
ATBILDĒT
Muy pocos saben pero la empresa Bachoco es aiporedpd de narcotraficantes de Sinaloa, si el gobierno de USA investiga no dare1n el permiso para la compra
nezinītis
9. Novembris 2009 / 18:51
0
ATBILDĒT
Par ko ir strīds?
Lobsang Tenzin Chedrup
17. Maijs 2008 / 00:25
0
ATBILDĒT
Un kā tad lai to uztver, ja ne burtiski? :-))) Kāda tad varētu būt šī virsraksta neburtiskā, apslēptā jēga? Jūs mani pamatīgi ieintriģējāt. Varbūt patiešām tur ir iekodēta kāda slepena ziņa? Piemēram, stāv rakstīts : "Šai grāmatai ir jābūt katra jurista bibliotēkā", bet īstenībā tas nozīmē: "Naftas akciju cena krītas", vai arī: "Rīt plkst. 12.00 iesim aplaupīt banku". Vai tā? :-)))

Vispār jau Latvijā patiešām pastāv īsts virsrakstu kults, un mani pie tā gan nevar vainot. Piemēram, grāmatas virsraksts ir "Baznīcu tiesības", bet, izlasot to, par baznīcu tiesībām paliek tāds paplāns priekšstats, jo "tiesību" tur ir tā pamaz. Tātad virsraksts nesakrīt ar grāmatas saturu, bet to tik un tā atzīst par juridisku monogrāfiju. Turpmāk es to zināšu un ņemšu vērā: ja man kādreiz lūgs uzrakstīt latviski jūras tiesību mācību grāmatu, es to noteikti izdošu ar virsrakstu "Garšīgi zivju ēdieni".
Mix
16. Maijs 2008 / 23:06
0
ATBILDĒT
vispār pat uzjautrinoši, kā var tik burtiski uztvert virsrakstu!!! :)))
Lobsang Tenzin Chedrup
16. Maijs 2008 / 21:04
0
ATBILDĒT
Kurš tad to apstrīd? :-) Ja civilists vai kriminālists (starptautisko tiesību speciālistus tīši neminu, jo man ir šaubas, vai tos vispār var pilnvērtīgi nosaukt par juristiem) uzskata par sev nepieciešamu šādas grāmatas iegādi, tad tas ir jauki un apsveicami. Bet teikt, ka katram kompetentam juristam tādu vajag – tas nu gan ir stipri pāršauts pār strīpu. Es, piemēram, šaubos, vai man tādu vajag: man ļoti interesē administratīvās tiesības, taču es cenšos piekopt zināmu intelektuālo higiēnu, pēc iespējas mazāk lasot mūsdienu Latvijas juristu darbus. Man pietiek ar angļu, franču, vācu, beļģu, itāļu autoriem. Viņiem ir tūkstošreiz lielāka pieredze un ticamība.
hm
16. Maijs 2008 / 15:57
0
ATBILDĒT
Principā civilistam un kriminālistam nevajag šo (vai jebkuru citu) grāmatu - ja šie juristi nevēlas būt vispusīgi izglītoti. pati pārstāvu civilistus, bet paralēli interesējos arī par citām lietām, tiesību nozarēm. Ziniet, man tomēr nešķiet īsti normāli, ka cilvēkam ir augstākā juridiskā izglītība, bet elementārā strīdā ar pašvaldību viņš algo juristu, jo pats ir tik slinks (negribas lietot apzīmējumu - neizglītots), lai paņemtu no grāmatu plaukta normatīvos aktus/literatūru un ātri atrastu savas problēmas risinājumu. Vispār jau interesanti - it īpaši tad, kad kolēģis par nieka darbiņu izrakstīja rēķinu pa 350 latiem:))
s
16. Maijs 2008 / 15:50
0
ATBILDĒT
Tad, kad citi vēži sāks rakstīt, iespējams, arī viņi kaut kur nokļūs un kaut kur iekļūs. Un, kolēģi, lūdzams, neaizmirsīsim par doktrīnu nozīmību ikdienas praktiskajā darbā - šajā kontekstā lieki piebilst, kura cilvēka (domu biedru) doktrīna ir svarīga admin.ties.:))
Lobsang Tenzin Chedrup
16. Maijs 2008 / 13:49
0
ATBILDĒT
Nu gan pateicāt: "vajadzētu būt katra jurista bibliotēkā"… :-) Taisni tā kā padomju laikā, vai kā sarkanajā Ķīnā, kur katram mājās bija jābūt mazajai sarkanajai Mao citātu grāmatiņai.

Kam to darbam vajadzēs, tas to grāmatu nopirks, kam nevajadzēs, tas ne. Nesaprotu, kādēķļ civilistam vai kriminālistam tādu obligāti vajadzētu.
jl
16. Maijs 2008 / 09:56
0
ATBILDĒT
Atkal visi tie paši vēži. Kapēc nav piesaistits kāds tiesnesis vai cits speciālists? šo cilvēku domas ik pa brīdim Latvijas vidē ir bijušas un ir pilnībā zināmas, taču ir citi, ļoti zinoši cilvēki, taču laikam viņiem nav izdevies iekļūt kaut kādā kliķē.
visi numura raksti
Sandijs Statkus
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību avoti, kas regulē
sabiedrības līdzdalību
Kaspars Balodis, Viktors Skudra
Tiesību prakse
Satversmes tiesas tiesnešu Kaspara Baloža
un Viktora Skudras atsevišķās domas
3 komentāri
Notikums
Advokāti aktīvi debatē kopsapulcē  
Jānis Pleps
Diskusija
Neatkarības deklarācija: toreiz un tagad
Pirms astoņpadsmit gadiem, 1990. gada 4. maijā, jaunievēlētā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šā dokumenta pieņemšana bija nozīmīgs pagrieziena punkts ...
Romāns Apsītis, Jānis Pleps
Diskusija
Neatkarības deklarācija netiks aizmirsta
AUTORU KATALOGS