Jau no pašiem pirmsākumiem, kad Latvijā tikai sāka veidoties izpratne par demokrātiskai tiesiskai valstij atbilstošu administratīvo procesu, "Latvijas Vēstnesis" ir bijis ļoti cieši saistīts ar šīs tiesību nozares attīstību. Laikā, kad tapa Administratīvā procesa likums, Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikums "Jurista Vārds" publicēja apjomīgu materiālu kopu, kur tika atspoguļota juristu diskusija par topošā likuma pamatprincipiem.1 Savukārt viena no pirmajām VSIA "Latvijas Vēstnesis" grāmatu apgāda izdotajām juridiskajām grāmatām bija Jautrītes Briedes monogrāfija "Administratīvais akts".2 Arī vēlāk administratīvais process ir izpelnījies īpašu "Jurista Vārda" autoru vērību, jo pa šiem gadiem sakrājies ļoti daudz rakstu, kuros skaidroti administratīvā procesa jautājumi, komentēta un kritizēta tiesu prakse, piedāvāti normatīvā regulējuma pilnveidojumi. Jāteic, ka arī lasītājiem autoru īpašā pievēršanās tieši administratīvajam procesam tīri labi patīk, jo, kā liecina ikgadējās "Jurista Vārda" lasītāju aptaujas, katru gadu lasītājiem šķiet, ka varētu publicēt vēl vairāk rakstu par administratīvo procesu, savukārt administratīvā procesa speciālisti, kas publicē savus rakstus, kļuvuši par populāriem autoriem. Ievērojot administratīvā procesa popularitāti, VSIA "Latvijas Vēstnesis" 2005. gadā izdeva "Jurista Vārdā" publicēto rakstu krājumu "Administratīvais process: likums, prakse, komentāri".3 Šajā grāmatā bija apkopoti iepriekš jau publicēti raksti, kā arī daži raksti, kas tapuši speciāli šim krājumam.
Šobrīd ir sperts nākamais solis administratīvā procesa zinātnes attīstībā – VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā klajā nākusi jauna grāmata "Administratīvais process tiesā".4 Kā grāmatas priekšvārdā raksta pirmais Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs (šobrīd – Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs) Valerijans Jonikāns, "līdz šim juridiskajā literatūrā ir bijušas atsevišķas publikācijas par aktuāliem administratīvā procesa tiesā jautājumiem, taču šī grāmata tiesību doktores un senatores Jautrītes Briedes zinātniskā redakcijā ir pirmais tiesībzinātnieku pētījums Latvijā, kurā plaši un detalizēti ir apskatīti svarīgākie administratīvā procesa tiesā jautājumi".
Grāmata sniedz pilnīgu un visaptverošu ieskatu administratīvā procesa tiesā norisēs. Tajā aplūkota administratīvā tiesas procesa būtība, administratīvā tiesas procesa avoti, administratīvā tiesas procesa dalībnieki, kā arī administratīvā procesa kārtībā izskatāmie pieteikuma priekšmeti. Atsevišķi analizēta personas tiesiskā spēja vērsties administratīvajā tiesā, objektīvās izmeklēšanas princips un rakstveida process administratīvajā tiesā. Tāpat uzmanība veltīta atlīdzinājumam un pierādīšanas pienākumam administratīvajā procesā, kā arī pierādījumiem. Grāmatā secīgi aplūkoti nozīmīgi tiesas procesa elementi – procesuālie termiņi, valsts nodeva, pārsūdzētā administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšana, pagaidu noregulējums. Plaši vērtēta spriedumu pārsūdzēšana apelācijas un kasācijas kārtībā, pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmuma pārsūdzēšana, kā arī tiesu nolēmumu veidi. Grāmatu noslēdz sadaļa, kas veltīta lietas jaunai izskatīšanai pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās spēkā. Grāmatai pievienots jēdzienu alfabētiskais rādītājs, kā arī izmantoto tiesību aktu un avotu rādītājs, kas atvieglos lasītāja darbu ar grāmatu.
Grāmatai kopumā ir trīspadsmit autoru – Kristīne Aperāne, Gatis Bārdiņš, Inga Bērtaite, Inga Bite-Perceva, Marina Borkoveca, Jautrīte Briede, Asnate Kalniņa, Dainis Lasmanis, Mārtiņš Paparinskis, Jānis Pleps, Sandijs Statkus, Konstantīns Vaivods un Ieva Višķere. Grāmatas autori, kā raksta grāmatas zinātniskā redaktore Jautrīte Briede, "ir zinoši juristi praktiķi, kuri savā tiešajā darbā saskaras vai ir saskārušies ar administratīvo tiesu, – vairums no autoriem ir esošie vai bijušie administratīvo tiesu tiesneši vai tiesnešu palīgi".
Šī saistība ar administratīvo tiesu ļoti spilgti izpaužas tieši grāmatas tekstā – tajā nav citēti pliki likuma panti vai virknētas abstraktas zinātnieku atziņas. Grāmatā ikviens jautājums aplūkots ciešā saistībā ar tiesu praksi, parādot, kā konkrētās likuma normas iztulko un tiesību jautājumus vērtē Satversmes tiesa, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, Administratīvā apgabaltiesa un Administratīvā rajona tiesa. Tāpat grāmatā parādīts arī tas, kā atsevišķos jautājumos ir mainījusies tiesu prakse, kā tiesu praksi ir ietekmējuši nesenie Administratīvā procesa likuma grozījumi, kā arī norādīts uz iespējām pilnveidot normatīvo regulējumu un pārvērtēt dažu labu judikatūras atziņu. V. Jonikāns priekšvārdā īpaši uzsver, ka "grāmatā veiksmīgi apvienotas administratīvā tiesas procesa teorijas atziņas un tiesu prakse, kas jau ir nostiprinājusies Administratīvā procesa likuma darbības četros gados".
Kopumā grāmatā izmantots vairāk nekā sešsimt dažādu instanču tiesu nolēmumu, kas piešķir šai grāmatai īpašu vērtību. Lielā mērā tas ir administratīvo tiesu judikatūras apkopojums par visiem nozīmīgākajiem administratīvā procesa tiesā jautājumiem, to papildinot ar teorijas atziņām. Domājams, ka ikviens praktiķis zina, cik svarīgi administratīvajā procesā tiesā ir pārzināt šo tiesu judikatūru. Tostarp šobrīd internetā tiek publicēti tikai administratīvo tiesu spriedumi. Administratīvo tiesu lēmumi, kuri bieži vien ir veltīti tieši procesuālo normu skaidrojumiem, vēl joprojām tiek publicēti tikai izlases veidā. Līdz ar to šī grāmata tās lietotājam piedāvā gūt pilnīgu ieskatu judikatūrā, kas šobrīd pastāv.
Jāņem gan vērā, ka judikatūra tāpat kā normatīvie akti mainās. Arī grāmatas zinātniskā redaktore J. Briede ievadvārdos īpaši uzsver: "nevaru pilnībā apgalvot, ka rakstos minētās atziņas konsekventi tiks piemērotas arī administratīvo tiesu praksē. [..] administratīvās tiesas ir salīdzinoši jaunas un to judikatūra vēl nav pilnībā nostiprinājusies, un, attīstoties izpratnei par atsevišķiem tiesību jautājumiem, var tikt mainīta". Iespējams, ka par pamatu prakses maiņai varētu būt arī tās atziņas, kas paustas šajā grāmatā, jo līdztekus tiesu praksei autori izmantojuši ļoti plašu literatūras avotu klāstu gan latviešu valodā, gan arī svešvalodās. Īpaša uzmanība veltīta Eiropas Padomes rekomendācijās par administratīvā procesa pilnveidošanu paustajām idejām, kā arī vācu tiesību zinātnes atziņām. Tāpat nav noliedzama autoru praktiskās pieredzes ietekme uz grāmatā izteiktajām domām un vērtējumiem. Grāmata kopumā apliecina, ka vismaz administratīvo tiesību nozarē Latvijā dažos gados pēc Administratīvā procesa likuma pieņemšanas ir izaugusi jauna un zinoša praktiķu paaudze, kuri ir spējīgi savas zināšanas un pieredzi publiskot rakstos un grāmatās.
Gandrīz visi grāmatas autori studiju laikā administratīvo procesu ir apguvuši pie Dr.iur. Jautrītes Briedes. Šī grāmata laikam ir viens no tiem nedaudzajiem piemēriem, kas apliecina J. Briedes milzīgo devumu Latvijas tiesību sistēmas pilnveidošanā, gan aktīvi darbojoties likumu un šobrīd jau arī judikatūras veidošanā, gan rakstot rakstus un uzstājoties dažādās konferencēs, gan arī ik gadu Latvijas Universitātē mācot jaunajiem studentiem administratīvo procesu. Pirms dažiem gadiem par administratīvo procesu varēja atrast tikai dažus rakstus latviešu valodā, bet šobrīd tā ir viena no visstraujāk progresējošām tiesību nozarēm. Lielāko daļu no šiem rakstiem, tāpat kā šo grāmatu, rakstījuši Jautrītes Briedes nu jau kādreizējie skolēni. Tā kā nenoliedzami administratīvā procesa straujās attīstības pamatā ir tieši J. Briedes talants, zināšanas un smagais ikdienas darbs.
V. Jonikāns grāmatas ievadā ļoti trāpīgi ir raksturojis tās būtību, proti, "grāmatas uzdevums ir veicināt vienotu izpratni par administratīvo procesu tiesā." Tas lielā mērā iezīmē arī grāmatas lasītāju loku, proti, tā varētu būt noderīga gan studentiem, sperot pirmos soļus personas un valsts publiski tiesisko attiecību izpratnē, gan arī rūdītiem praktiķiem, kuri varbūt jau kā tiesneši vai pārstāvji tiesas sēdēs ar savu pieredzi un zināšanām ir līdzdarbojušies dažas labas judikatūras atziņas tapšanā. Tāpat varētu cerēt, ka arī cilvēkiem, kuri nav juristi, bet kuri izmanto Satversmē un Administratīvā procesa likumā paredzētās tiesības aizstāvēt savas aizskartās tiesības administratīvajā tiesā, šī grāmata sniegs noderīgu un pavisam praktisku palīdzību par to, kā rakstāms pieteikums, kādas ir iespējas pārsūdzēt tiesas spriedumu, cik daudzi un kādi argumenti jāietver sūdzībās, pieteikumos un citos procesuālajos dokumentos.
Jānis Pleps
1 Plašāk sk.: Ceļā uz savu Administratīvā procesa likumu // Jurista Vārds, 19.03.1998., Nr. 10/11(78/79).
2 Briede J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003.
3 Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Sastādītāja Dina Gailīte. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005.
4 Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs Dr.iur. Jautrītes Briedes vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008.