ŽURNĀLS Eiropas telpā

10. Jūnijs 2008 /Nr.22 (527)

Eiropas Kopienu tiesa un viendzimuma attiecības
7 komentāri
Dipl.iur.
Indulis Balmaks
Leidenes universitātes (Nīderlande) Eiropas tiesību maģistrants  

I. Ievads

Aprīlī Eiropas Kopienu tiesas (EKT) pasludinātais spriedums Maruko lietā1 negaidīti iezīmē radikāli jaunu EKT attieksmi pret viendzimuma partner­attiecībām.2 Pirmo reizi tā ir atzinusi, ka reģistrētas viendzimuma partnerattiecības atrodas salīdzināmā situācijā ar laulību, ja abu institūtu juridiskās sekas ir līdzvērtīgas. Līdz šim EKT bija nonākušas tikai pāris lietas par viendzimuma attiecībām – tajās konsekventi tika spriests, ka viendzimuma pāri neatrodas salīdzināmā situācijā ar "tradicionālo" ģimeni, nemaz nerunājot par laulību. Ar spriedumu Maruko lietā EKT ir pilnībā mainījusi savu nostāju, kas, domājams, radīs juridiskas sekas visās ES dalībvalstīs, ne tikai tajās, kas ieviesušas viendzimuma partnerattiecību institūtu.3

Šīs analīzes mērķis ir ieskicēt tiesas jauno pieeju viendzimuma attiecībām un ilustrēt, ka, pretēji dažu juristu viedoklim, tās pamatā nav tikai izmaiņas Eiropas tiesību aktos, proti, tā sauktās Ietvara direktīvas4 spēkā stāšanās.

 

II. Lietas apstākļi

Vācijas pilsonis Tadao Maruko bija reģistrējis viendzimuma partner­attiecības ar citu vīrieti saskaņā ar Vācijas nacionālajiem tiesību aktiem, kas būtībā paredz identiskas juridiskas sekas attiecībā uz partneru īpašumtiesībām un savstarpējiem pienākumiem kā starp laulātajiem.5 Pēc sava partnera nāves T. Maruko lūdza viņa bijušo darba devēju izmaksāt līgavaiņa pensiju – īpašu apgādnieka zaudējuma pabalstu, kas nelielā apjomā pienākas pārdzīvojušiem laulātajiem saskaņā ar Vācijas normatīvajiem aktiem un partnera arodbiedrības noslēgto koplīgumu. Šis lūgums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka T. Maruko nevar tikt atzīts par "pārdzīvojušo laulāto", jo tādu statusu varot iegūt, tikai stājoties laulībā, bet ne reģistrējot partnerattiecības.

T. Maruko cēla prasību Vācijas nacionālajā tiesā, kas nolēma vērsties EKT ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu par to, vai šāda veida pabalsta sistēma ir uzskatāma par darba samaksu Eiropas Kopienas tiesību izpratnē un vai Ietvara direktīvas 1. pants saistībā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir šķērslis tādam tiesiskajam regulējumam, atbilstoši kuram pēc sava partnera nāves persona nesaņem apgādnieka zaudējuma pabalstu, kas būtu tāds pats kā pārdzīvojušā laulātā pabalsts, kaut gan, tāpat kā laulātie, partneri ir dzīvojuši savstarpējā atbalsta un palīdzības kopībā, kas formāli ir noslēgta uz mūžu.

komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ella
13. Jūnijs 2008 / 15:48
0
ATBILDĒT
Hm, atbildot uz pēdējo jautājumu, atzīšanas pamats pavisam noteikti ir personu 4 brīvību izmantošana. Pavisam nesen veicu pētījumu par līdžigu tēmu, un arī no ECJ spriedumiem izriet, ka tiklīdz cilvēks kustas pāri robežai pa ES, viņa tiesības būtu jāatzīst citā dalībvalstī, jo nacionālās (viņa) valsts normas NAV pretrunā ar ES kopējo nostāju, "likuma garu un mērķi".
Miauu > autoram
11. Jūnijs 2008 / 15:32
0
ATBILDĒT
Gribētos lūgt autora viedokli par to, kādas sekas šis EKT spriedums Maruko lietā atstāj uz Latviju, t.i., ko Latvijas likumdevējs vai likuma piemērotājs vairs nedrīkst (vai drīkst) darīt.

No Jusu raksta sapratu, ka minētais spriedums pieņemts tieši darba tiesību kontekstā Ietvara direktīvas gaismā. Vai tiešām šī sprieduma tiesiskās sekas turpmāk sniegsies arī ārpus darba tiesiskajām attiecībam ? Otrs aspekts saistīts ar to, ka Latvijā vispār nav partnerattiecību institūta kā tāda (t.i., ne starp pretējā dzimuma, ne starp viena dzimuma personām). Es nedomāju, ka Ietvara direktīvas kontekstā Latvijā turpmāk jāpiešķir no darba tiesībām izrietošie maksājumi tieši viendzimuma faktiskajiem kopdzīvotājiem, lai tikai viņus nediskriminētu seksuālās orientācijas dēļ, taču tajā paša laikā heteroseksuālo personu faktiskās kopdzīves gadījumā šādus maksājumus nevarēs izmaksāt, jo viņi Latvijas tiesību skatījumā nav laulātie. Izskatās, ka Latvijai šobrīd nedraud Vācijas liktenis, jo Latvijā pastāv tikai laulība un tikai starp vīrieti un sievieti (sk. CL 35.p.). Turklāt tas, ka laulība Latvijā atļauta starp vīrieti un sievieti nav uzskatāms par diskrimināciju, jo JEBKURŠ vīrietis Latvijā var stāties laulībā ar JEBKURU sievieti. Un otrādi – neviens vīrietis (sieviete) nedrīkst stāties laulībā ne ar vienu citu vīrieti (sievieti).

Visbīstamākais aspekts varētu būt saistīts ar starptautisko privāttiesību jomu, proti, vai Latvijai tagad ir pienākums atzīt citās dalībvalstīs reģistrētas partnerattiecības (starp heteroseksuāliem un homoseksuāliem pāriem). Ja jā, tad, Jūsuprāt, uz kāda tiesiskā pamata.

Anita
11. Jūnijs 2008 / 12:38
0
ATBILDĒT
Interesants raksts. Man prieks par Tevi, Induli!
Indulis Balmaks
11. Jūnijs 2008 / 12:19
0
ATBILDĒT
Ella:

Jā, tā ir taisnība, ka EKT vienkārši norādīja, ka līdzīgām tiesiskām situācijām ir jāskatās vienādi. Taču ar rakstu centos ilustrēt, ka EKT līdz šim konsekventi laulību starp vīrieti un sievieti uzskatīja par nesalīdzināmu ar jebkāda veida reģistrētām viendzimuma partnerattiecībam, līdz ar to Tiesas secinājumi šajā lietā tik pašsaprotami nemaz nav. EKT ir principiāli mainījusi savu nostāju, laulību kā tādu vairs neuzlūkojot kā par kaut ko pārāku, bet gan kā vienkāršu tiesību institūtu, kas var tikt pielīdzināts citiem tiesību institūtiem.



Jāpiekrīt, ka tas ir pilnībā atkarīgs no valsts, vai tā vēlās pielīdzināt viendzimuma partnerattiecību sekas laulībus tiesiskajām sekām. Taču tik un tā atsevišķi principi, kas secināmi no šī sprieduma, kā norādīts rakstā, ir attiecināmi uz visām dalībvalstīm.



Par Richards lietu. Pirmkārt, es neuzskatu, ka tajā EKT ir bijusi īpaši novatoriska, jo būtībā ir apstiprinājusi savu nostāju K.B. lietā, kuras spriedums ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kas nosaka, ka valstij ir pienākums atzīt personas dzimuma maiņu. Starp citu arī AT Senāts nesen nostiprināja šo valsts pienākumu savā spriedumā. Otrkārt, šīm lietām nav nekāda sakara ar raksts būtību - heteroseksuālu attiecību tiesiko salīdzināšanu ar viendzimuma attiecībām...



Okie:

Es ceru, ka jūs savus secinājumus neizdarijāt no šī raksta, bet gan citu iemeslu dēļ jūsu ignorance pret dzīves īstenību, proti, homoseksualu cilvēku eksistenci, ir jūsos tik dziļi iesēdusies. Tikai jātzīmē viens, ka jau tagad dalībalstis nevar ignorēt citu dalībalstu pilsoņu ģimenes locekļus, tai skaitā viendzimuma partnerus...
Okie from Muscogee
10. Jūnijs 2008 / 23:29
0
ATBILDĒT
Piekrītu iepriekšējai komentētājai.

Tas lieku reizi apstiprina to, ko esmu teicis jau labu laiku iepriekš – lai nenotiktu tas, kas notika ar Vāciju, Latvijas likumdevējam nekādā gadījumā nav jāievieš mūsu tiesību sistēmā nekādas "reģistrētas partnerattiecības" vai tamlīdzīgas izvirtības. Pat starptautisko privāttiesību jomā ne – Latvijā nav jāatzīst nekādas ārvalstīs reģistrētas homoseksuālistu vai citu dzimumperversiju piekopēju "laulības" vai partnerattiecības un ir stingri jāatsaucas uz "ordre public" klauzulu. Citādi tā arī iznāks: iedosi mazo pirkstiņu, bet paņems visu roku. Raksts tikai nostiprināja manī šo pārliecību. Paldies autoram par to!
ella
10. Jūnijs 2008 / 18:46
0
ATBILDĒT
Redzi, ir pāragri teikt, ka Tiesa atzīst abu institūtu vienlīdzību. jo tā to nosaka tikai tādēļ, ka Vācija pati to ir izdarījusi - juridiski pielīdzinājusi laulībai viendzimuma partnerattiecības. Kas īpaši svarīgi - valsts pati var izvēlēties, vai tā vēlas tādu institūtu iekļaut savās tiesībās. Tādēļ domāju, ka šis nav sensacionāls spriedums, kā savulaik Richards lieta un vienkārši norāda, ka pie līdzīgām tiesiskām situācijām jāskatās vienādi. :)
Shadow
10. Jūnijs 2008 / 17:32
0
ATBILDĒT
Nu feins spriedums! Sen jau tā vajadzēja!
visi numura raksti
Valdis Blūzma
Domu mantojums
Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas
2 komentāri
Velga Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Kad tiesnesi varēs uzrunāt "jūsu godība"
Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas tiesnešu konferencē 2007. gada 2. novembrī uzsvēra, ka labprāt tiesnešus uzrunātu ar vārdiem "jūsu godība". Tas tika domāts nākotnes un vēlmes izteiksmē. Protams, tobrīd prezidents ...
14 komentāri
Notikums
Augstākajai tiesai jauns priekšsēdētājs  
Tiesību prakse
Eiropas Kopienu tiesa: svarīgākie nolēmumi
Turpinot publicēt Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta apkopoto informāciju par Eiropas Kopienu tiesas (EKT) spriedumiem, šajā "Jurista Vārda" numurā piedāvājam apkopojumu par 2008. gada pirmajā ceturksnī ...
1 komentāri
Latvijas Zvērinātu advokātu padome
Informācija
Latvijas Zvērinātu advokātu padomē
AUTORU KATALOGS