Biznesa augstskolas "Turība" juridisko zinātņu doktorante
Jebkura fiziska vai juridiska persona ir atbildīga par zaudējumiem, ko tā nodara citai fiziskai vai juridiskai personai. Šis atlīdzināšanas princips pazīstams jau no senseniem laikiem (piemēram, Hamurabi likumos). Ja valsts ir atbildīga, tai arī jāatbild par savu darbību vai bezdarbību. Vēl pirms sešiem gadiem valsts atbildības pienākums nebija pašsaprotams. Tādējādi jebkurš darbs, kas pamato vai izskaidro valsts atbildības pienākumu, ir svarīgs un aktuāls.
Pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās 2004. gada 1. februārī privātpersonas nebija pasargātas no valsts pārvaldes iestāžu patvaļas visdažādākajās jomās. Privātpersonai varēja aizliegt celt, pārdot bez īpaša paskaidrojuma vai arī piespiest izdarīt kādas noteiktas darbības. Kā jau tika minēts, cīņu pret šādu patvaļu sāka 2004. gada 1. februāra Administratīva procesa likums, kurā strikti noteikts, kādi noteikumi jāievēro, sastādot administratīvo aktu, un vēl vairāk, ka par zaudējumiem, ko cietīs persona iestādes prettiesiska administratīva akta dēļ vai iestādes faktiskās rīcības dēļ, tiks atlīdzināts. 2005. gada 1. jūlijā stājās spēkā arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums). Valsts atbildības konstitucionālais pamats būtībā ir ietverts Satversmes 92. panta trešajā teikumā, kur teikts, ka "nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu". Tādējādi tiesiskais pamats valsts atbildībai, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, faktiski pastāv jau no 1998. gada 6. novembra, kad Satversme tika papildināta ar jaunu 8. nodaļu "Cilvēka pamattiesības". Minēto apstiprina arī Satversmes tiesas secinājums: "Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir piemērojama tieši un nepastarpināti, šī norma neparedz, ka tās konkretizēšanai nepieciešams īpašs likums. Šāda likuma neesamība nevar būt iemesls atteikumam pieņemt tiesā indivīda prasību par atlīdzinājuma piedziņu." Tomēr tikai ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma pieņemšanu tiek izvērsts Satversmes 92.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes