ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Augusts 2008 /Nr.32 (537)

Slepenie lēmumi un cilvēktiesības
Aloizs Vaznis
zvērināts advokāts 

Latvijas Republikas Satversmes 96. pants garantē ikviena tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Satversmē noteikts, ka šīs tiesības var ierobežot tikai likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Šīs tiesības vēl plašāk un detalizētāk ir formulētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kura Latvijā ir spēkā no 1997. gada 27. jūnija. Tā, piemēram, minētās konvencijas 8. panta 2. punkts paredz, ka valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības un noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

Latvijā, īstenojot šo tiesību izņēmuma ierobežojumu, Operatīvās darbības likums noteic, ka operatīvā informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu noklausīšanās (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un citu veidu līdzekļiem) un operatīvā iekļūšana veicama tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota AT tiesneša lēmumu (akceptu). Atļauju veikt šos operatīvās darbības pasākumus var izsniegt uz laiku līdz trim mēnešiem un pamatotas nepieciešamības gadījumā to var pagarināt, taču tikai uz laiku, kamēr attiecībā uz personu tiek veikta operatīvā izstrāde. Tiesneša atļauja vai tās atteikums noformējams rakstveidā, ievērojot klasificētas informācijas aizsardzības noteikumus.

Savukārt saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas viedokli, vārdi "paredzēti likumā" konvencijas 8. panta 2. punkta izpratnē visupirms nozīmē, ka attiecīgajai darbībai ir jābūt pamatotai nacionālajās tiesību normās.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jautrīte Briede
Skaidrojumi. Viedokļi
Acīmredzami nepamatotie pieteikumi: problēmas un risinājumi
Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, kas strādāja pie grozījumiem Administratīvā procesa likumā, ir ierosinājusi likumā ietvert jaunu 191.1 pantu, kas ļautu tiesai atteikties izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus. ...
9 komentāri
Anita Kovaļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Sociāli atbildīgas valsts princips
2006. gada 2. novembra spriedumā lietā Nr. 2006-07-01 Satversmes tiesa norādīja: "Latvijas konstitucionālais likumdevējs Satversmē noteicis virkni sociālo tiesību. Tādējādi likumdevējs noteicis, ka Latvija ir sociāli atbildīga ...
1 komentāri
Agnese Beļska
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse
1 komentāri
Tiesību prakse
Attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamati
Lai taisītu apsūdzēto attaisnojošu spriedumu, jābūt konstatētam vienam no Kriminālprocesa likuma 519. pantā paredzētajiem attaisnošanas pamatiem. Vienā spriedumā attiecībā uz vienu noziedzīgo nodarījumu nevar būt divi ...
Jānis Pleps
Īsziņas
Juristi vērtē karu Gruzijā
7 komentāri
AUTORU KATALOGS