autortiesību pārkāpumu lietās
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese
Mūsdienu sabiedrība nav iedomājama bez intelektuālā īpašuma, kas ir cilvēces attīstības un progresa virzītājspēks. Autortiesības ir viena no intelektuālā īpašuma tiesību pamatnozarēm, un tām ir nozīmīga loma pasaules kultūras daudzveidības saglabāšanā un attīstībā. Savukārt autortiesību spēks atspoguļojas šo tiesību realizācijā jeb piemērošanas iespējās, ko vislabāk parāda tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tas ir, tiesiski līdzekļi, ko tiesību īpašnieks var vērst pret savu tiesību aizskārēju. Bez kriminālsankcijām, kas būtu piemērojamas galvenokārt īpaši rupjos komerciāla rakstura autortiesību pārkāpumos, civiltiesībās ir iespējams ļoti plašs līdzekļu klāsts, lai cietušais tiesību īpašnieks gūtu materiālu un morālu gandarījumu par aizskartajām tiesībām. Tādēļ šī raksta mērķis ir apzināt civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas tiesas spriedumā piemērojami pret autortiesību pārkāpumiem, noskaidrot to regulējumu starptautiskajā, Eiropas un Latvijas līmenī, atspoguļot piemērošanas iespējas un problēmas, kā arī ieteikt vēlamos uzlabojumus veiksmīgai autortiesību aizsardzībai. Tā kā šī raksta apjoms neļauj plaši analizēt visus šos aspektus, tajā būs iezīmētas būtiskākās problēmas.
Tiesiskās aizsardzības līdzekļu vispārīgs raksturojums
Tiesiskās aizsardzības līdzekļus nosacīti varētu iedalīt divās grupās:
1) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļi (pašpalīdzības līdzekļi);
2) tiesā īstenojamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi.
Otrie, savukārt, atkal iedalāmi divās grupās:
a) tiesā pirms lietas izskatīšanas pēc būtības lietojamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi jeb pagaidu līdzekļi;
b) tiesas piemērotie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, izspriežot lietu pēc būtības.
Pirmā grupa, t. s. pašpalīdzības līdzekļi (extrajudicial or self-help remedies1), intelektuālā īpašuma tiesībām nav raksturīgi. No otrās grupas pirmās apakšgrupas – autortiesību pagaidu civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem – Latvijā ir pazīstami trīs civiltiesisku līdzekļu veidi, kurus tiesnesis vai tiesa var piemērot pret atbildētāju un pat pret tikai nākotnē iespējamu atbildētāju pirms lietas izskatīšanas pēc būtības un arī pirms prasības celšanas: pierādījumu nodrošināšana, prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzības noteikšana, ko reglamentē Civilprocesa likuma 16., 19. un 30.2 nodaļa.2 Minētie līdzekļi tiek piemēroti pirms lietas izskatīšanas pēc būtības – stadijā, kad autortiesību pārkāpums vēl nav konstatēts un par tā esamību var runāt tikai pieņēmumu līmenī, līdz ar to šie līdzekļi rakstā nav sīkāk aplūkoti, koncentrējoties uz pēdējo līdzekļu grupu – t. s. galīgajiem autortiesību aizsardzības līdzekļiem, kas piemērojami tiesas spriedumā, ja tiesa ir fiksējusi pārkāpumu.
Ja tiesa, izskatot lietu pēc būtības, konstatē atbildētāja izdarītu prasītājam piederošu autortiesību pārkāpumu, tiesai ir tiesības spriedumā noteikt vienu vai vairākus līdzekļus, lai pārkāpto tiesību īpašnieks gūtu taisnīgu apmierinājumu par konkrēto nodarījumu. Galvenie galīgie autortiesību tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir tiesas rīkojums atbildētājam veikt noteiktas darbības pārkāpuma pārtraukšanai vai tiesas aizliegums atbildētājam veikt konkrētas prasītāja autortiesības pārkāpjošas darbības, zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzība, atbildētāja peļņas piespriešana par labu prasītājam, pārkāpuma preču konfiskācija un iznīcināšana.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes