Kaut gan kriminālistika kā zinātne izveidojusies apmēram pirms simt divdesmit gadiem, līdz šim laikam starp zinātniekiem nav vienotības par tās priekšmetu. Par šo jautājumu kriminālistikā izteikti visdažādākie viedokļi. Latvijas kriminālisti parasti par nozīmīgākajiem uzskata krievu kriminālistu izteiktus viedokļus, un tiešām – krievu kriminālistu darbos vispilnīgāk aplūkoti kriminālistikas teorētiskie pamati, kaut gan arī starp viņiem dažos jautājumos nav vienotības.
Pirmajā kriminālistikas mācību grāmatā kriminālistikā Latvijā, kas iznākusi 1978. gadā, tās autors docents Igors Indulēns1 pievienojas Maskavas profesora A. Vinberga viedoklim, ka kriminālistikas priekšmets ir kriminālistiskie paņēmieni (tehniskie un taktiskie) un metodes krimināllietu apstākļu pierādīšanā.2 Šādā izpratnē vajadzētu nodalīt divus elementus: kriminālistikas priekšmetu veido, pirmkārt, paņēmieni un, otrkārt, šie paņēmieni pēc būtības ir pierādīšana.
Krievijā vēlāk uzvarēja cits viedoklis par zinātnes priekšmetu. Pēc profesora R. Belkina domām, zinātnes priekšmetu veido nevis paņēmieni, bet likumsakarības. Pie tam R. Belkins apgalvoja, ka šīs likumsakarības ir pierādīšanas likumsakarības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes